Apmcbas juridiskajos jautjumos Administratvais process un t aktualittes

Apmācības juridiskajos jautājumos “Administratīvais process un tā aktualitātes” IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Projekts „Jēkabpilsētas pašvaldības darbinieku kapacitātes stiprināšana” Līguma/vienošanās Nr. 1 DP/1. 5. 2. 2. 3/11/APIA/SIF/088/68; Projekta ID Nr. 1 DP/1. 5. 2. 2. 3/11/APIA/SIF/088

ADMINISTRATĪVO TIESĪBU IZPRATNE ECT UN EKT JAUNĀKAJOS TIESU SPRIEDUMOS

Administratīvo procesu iestādē regulējošās normas Starptautisko un Eiropas Kopienas tiesību normas Ārējie normatīvie akti • Satversme, • Likumi, • MK noteikumi, • Pašvaldību saistošie noteikumi. • Starptautisko tiesību normu piemēro neatkarīgi no to avota atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. • Eiropas Savienības (Kopienas) tiesību normas piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierahijā. Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, iestāde ņem vērā Eiropas Kopienu tiesas judikatūru. Vispārējie tiesību principi • Piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā arī, lai interpretētu normatīvos aktus. Administratīvā procesa likumu izmanto, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.

Eiropas Kopienas tiesas kompetence • • • EKT uzdevums ir nodrošināt tiesiskumu EK līguma interpretēšanā un piemērošanā. EKT cita starpā ir kompetenta sniegt prejudiciālus nolēmumus par EK līguma interpretāciju, kā arī par Kopienas institūciju pieņemto tiesību aktu interpretāciju un spēkā esamību. EKT sniedz vienīgi normas iztulkojumu, bet dalībvalsts tiesa piemēro šo iztulkojumu izskatāmajā lietā. EKT nav arī tiesību atzīt par spēkā neesošu nacionālu tiesību aktu vai tā normu. Tomēr jāņem vērā, ka EKT sniegtā interpretācija var novest pie rezultāta, kad kāda no nacionālo tiesību normām ir pretrunā ar Kopienas tiesību normu un līdz ar to nav piemērojama. EKT nav tiesību lemt par EK līguma vai tā normu spēkā esamību, taču tā var izvērtēt regulu, direktīvu, lēmumu, Kopienas noslēgto starptautisko līgumu ar trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām u. c. , tajā skaitā nesaistošu Kopienas tiesību aktu vai to normu tiesiskumu. EKT var atzīt attiecīgo tiesību aktu vai tā daļu par spēkā neesošu, konstatējot tā neatbilstību primārajām Kopienas tiesību normām vai Kopienai saistošām un tieši piemērojamām starptautisko tiesību normām.

Pašvaldībās plašāk piemērojamā prakse • Publisko iepirkumu joma; • Darba tiesības.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi • Gadījumos, kad ir šaubas par Satversmē ietverto cilvēktiesību normu saturu, tās tulkojamas pēc iespējas atbilstoši interpretācijai, kāda tiek lietota starptautisko cilvēktiesību normu piemērošanas praksē. Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, [. . ] ir obligāta attiecībā uz Konvencijas normu interpretāciju, un šī prakse izmantojama arī attiecīgo Satversmes normu tulkošanai .

Prasības pret Latviju • • Domu, pārliecības un ticības brīvība Vārda brīvība Pulcēšanas un biedrošanās brīvība Diskriminācijas aizliegums Īpašumtiesību aizsardzība Tiesības uz izglītību Tiesības uz brīvām vēlēšanām

ADMINISTRATĪVO AKTU IZDOŠANAS UN ATCELŠANAS, UN FAKTISKĀS RĪCĪBAS SEKAS

APL 1. panta pirmā daļa Iestādes jēdziens IESTĀDE Tiesību subjekts Struktūrvienība Publisko tiesību līgums Amatpersona Normatīvais akts iestāde — institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls (Valsts pārvaldes iekārtas likums 1. panta 3. punkts)

Administratīvais process iestādē • Administratīvā akta izdošana • Administratīvā akta izpilde • Faktiskā rīcība • Uzziņa Administratīvais process tiesā • Administratīvā akta tiesiskuma un pamatotības kontrole • Faktiskās rīcības tiesiskuma un pamatotības kontrole • Personas publiski tiesisko pienākumu un tiesību noskaidrošana

APL 24. pants Administratīvā procesa dalībnieki Iesniedzējs Iestādē Iestāde, kuras lietvedībā ir administratīvā lieta Iestādē, tiesā Adresāts Iestādē Trešā persona Iestādē, tiesā Tiesību subjekts, kuram ir tiesības būt par privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi Iestādē, tiesā Pieteicējs Tiesā Atbildētājs Tiesā Pārstāvis Iestādē, tiesā

APL 25. pants Iesniedzējs Privātpersona, kuras tiesību aizstāvēšanai lieta uzsākta pēc tiesību subjekta, kuram ir tiesības būt par privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi Publisko tiesību juridiskā persona Vēršas iestādē Vēlas nodibināt, grozīt, konstatēt vai izbeigt konkrētas attiecības

APL 27. un 28. pants Adresāts un trešā persona Administratīvais akts vai faktiskā rīcība ADRESĀTS Statusu iegūst automātiski TREŠĀ PERSONA Statusu piešķir ar lēmumu

29. pants APLAPL 29. pants Privātpersonu pārstāvība administratīvajā procesā PRASĪBAS PĀRSTĀVIS • Publisko tiesību subjekts; • Juridiska persona; • Fiziska persona; • Pilngadīgs un rīcībspējīgs; • Nav ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas; • Nav interešu konfliktā;

APL 38. pants Pārstāvības noformēšana Fiziskas personas pārstāvība • Notariāli apliecināta pilnvara • Mutvārdu pilnvarojums uz vietas • Pilnvara bez notariāla apliecinājuma (ja advokāts) Personu apvienības pārstāvība • Notariāli apliecināta pilnvara • Līgums • Pilnvara bez notariāla apliecinājuma (ja advokāts) Juridiskas personas vai iestādes pārstāvība • Pilnvara • Dokumenti, kas ļauj pārstāvēt bez īpaša pilnvarojuma

APL 55. -70. pants Administratīvā procesa stadijas Lietas ierosināšana Informācijas iegūšana Procesa dalībnieku uzklausīšan a Tiesību normas atrašana, interpretēšana un piemērošana Lēmums par izbeigšanu vai administratīvā akta izdošanu Administratīvā akta paziņošana

APL 59. un 60. pants Informācijas iegūšana Objektīvās izmeklēšanas princips Iestāde iegūst Pieprasa no citas institūcijas Iegūst no dalībniekiem, ja tā ir viņu rīcībā Iegūst no lieciniekiem, ekspertiem u. c. Informāciju Dokumenti, ekspertīze, liecības, apskate u. c. Paredzēta attiecīgajā normatīvajā aktā Kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem Ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu Administratīvo aktu var pamatot tikai ar tiem faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai Tieši nepieciešama lietas izlemšanai

APL 62. pants Procesa dalībnieku uzklausīšana Uzklausīšana nav nepieciešama: Ja administratīvais akts varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus attiecīgajā lietā. Steidzami jāizdod Objektīvi mazsvarīgs gadījums Nav iespējams noskaidrot vai nav adekvāti noskaidrot Ja personas viedoklis un argumenti nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu.

APL 63. pants Lēmums administratīvajā lietā Par administratīvā akta izdošanu Par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ Par lietas izbeigšanu nelietderīguma dēļ Lēmumu par lietas izbeigšanu un tā motivāciju iestāde paziņo iesniedzējam, kā arī citiem administratīvā procesa dalībniekiem, kuri bijuši uzaicināti izteikt savu viedokli.

APL 1. panta 3. daļa Administratīvā akta pazīmes Tiesību akts Publisko tiesību jomā Attiecībā uz individuāli noteiktu personu Nodibina, groza, konstatē vai izbeidz konkrētas tiesiskas attiecības Izdod iestāde

Individuāla persona konkrētā gadījumā Konkrēta fiziska vai juridiska persona Nekonkrēta, bet konkretizējama personu grupa Personu apvienības lietās par tiesībspēju Nekonkrēta, bet konkretizējama fiziska persona

APL 1. panta trešā daļa Vispārīgs administratīvais akts Lēmums Normatīvajos aktos paredzēts gadījums Attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku Persona atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos Izdod iestāde

Tiesisko seku veidi Tiesisko attiecību nodibināšana Tiesisko attiecību grozīšana Tiesisko attiecību izbeigšana Tiesisko attiecību apturēšana Atteikums nodibināt, grozīt, izbeigt, konstatēt vai apturēt konkrētas tiesiskas attiecības Tiesisko attiecību konstatēšana APL 81. pants

APL 1. panta trešā daļa Administratīvais akts nav: Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā Iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, padotu iestādi, pakļautu personu Starplēmums administratīvā procesa ietvaros Politisks lēmums Kriminālprocesuāls lēmums un tiesas nolēmums

APL 67. panta otrā daļa Rakstveida administratīvā akta sastāvdaļas Iestādes nosaukums un adrese Adresāts Ja lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, - iesniedzēja prasījums Dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi izteikti Faktu konstatējums Administratīvā akta pamatojums Atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums Adresātam uzliktais tiesiskais pienākums Norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt. Var neietvert, ja iestāde pilnībā apmierina iesniedzēja rasījumu un citi administratīvā procesa dalībnieki nav izteikuši atšķirīgu viedokli

APL 70. pants Administratīvā akta stāšanās spēkā un spēkā esamība • Administratīvais akts stājas sēkā ar brīdi, kad tas ir paziņots adresātam, ja normatīvajos aktos vai pašā aktā nav noteikts citādi. • Administratīvo aktu paziņo arī trešajai personai un iesniedzējam. • Administratīvo aktu var paziņot: – Rakstveidā, – Mutvārdos, – Ar publikāciju “Latvijas Vēstnesis”, – Pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā, – Citādi.

APL 74. pants Spēkā neesošs administratīvs akts Administratīvais akts NAV spēkā, ja Nav saprotams, kas to izdevis Izdevusi iestāde, kurai nav atbilstoša piekritība Nelabvēlīgā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījums Pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama

APL 358. un 359. pants Administratīvā akta izpilde IZPILDIESTĀDE Adresāts izpilda labprātīgi Iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi Cita institūcija Piespiedu izpilde Tiesu izpildītājs Neprasa nekādas izpildu darbības Policija

APL 75. pants Apstrīdams administratīvais akts Administratīvo aktu var apstrīdēt Ja tas nav pieteikami skaidrs Nevar nepārprotami izsecināt uzlikto tiesisko pienākumu, piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. Pieļautas procesuālās kļūdas Nav ievērotas normatīvajos aktos ietvertās procedūras Pieļautas saturiskas kļūdas Pretrunā ar tiesību normām Nepareizi piemērotas tiesību normas Balstās uz nepatiesiem faktiem Nav ievērota tiesību normu hierarhija Kļūdas lietderības apsvērumos

APL 81. pants Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu • Augstākā iestāde izskata lietu pēc būtības, kopumā vai daļā. • Augstākā iestāde ar savu lēmumu var: – Atstāt aktu negrozītu, – Atcelt aktu kādā daļā, – Izdot satura ziņā citādu aktu, – Konstatēt, ka spēku zaudējis akts ir bijis tiesisks vai prettiesisks. Lēmums par administratīvo aktu nedrīkst būt iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumā, ja augstāka iestāde konstatē, ka ir pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas vai pārkāptas procesuālo tiesību normas.

APL 49. un 50. pants Termiņa neievērošanas sekas Sūdzība augstākā iestādē vai tiesā Iestāde - 7 dienu laikā Tiesa – saprātīgā termiņā Uzdod iestādei izpildīt attiecīgo procesuālo darbību NEIZPILDA Ja iespējams, darbības uzskatāma par izpildītu Ja nav iespējams, ir tiesības prasīt atlīdzinājumu

APL 89. -91. pants Faktiskās rīcības jēdziens un veidi • Faktiskā rīcība ir rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstams arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Faktiskās rīcības veidi: - Klasiskā faktiskā rīcība, tostarp bezdarbība (reālakts), - Neapzināta (beznodoma) faktiskā rīcība, - Izziņa. Persona var iesniegt iesniegumu par plānoto vai jau iesāktu faktisko rīcību, kā arī par notikušu faktisko rīcību.

Uzziņa par tiesībām Uzziņa Informācija ar personas tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā Iesniegumā par uzziņu ietver Faktu aprakstu No faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, atbilde uz kuru ir atkarīga no juridiska vērtējuma Paskaidrojums, kāpēc uzziņa ir nepieciešama Pēc iesniedzēja ieskata – arī juridiskus apsvērumus APL 98. pants Adresātam nav saistoša

APL 99. un 100. pants Uzziņas sagatavošana • Iestāde pieņem iesniegumu Iesniegums • Var pieprasīt papildus ziņas no iesniedzēja • Var lūgt citu institūciju palīdzību • Uzziņas kopijas nosūtīšana augstākai iestādei Sagatavošana • Uzziņu izdod rakstveidā • Uzziņa tiek nosūtīta adresātam Paziņošana Ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdots administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad, ja vēlāk iestāde konstatē, ka uzziņa nav bijusi pareiza.

VALSTS PĀRVALDES IESTĀŽU NODARĪTO ZAUDĒJUMU PIERĀDĪŠANA UN ATLĪDZINĀŠANA

Atlīdzinājums par: Prettiesiska administratīvā akta Prettiesiskas faktiskās rīcības Radīto Mantisko zaudējumu Personisko kaitējumu Morālo kaitējumu

Mantiskais zaudējums • Mantiski novērtējams pametums (arī CL 1770. p. ). • Pametums – mantisks samazinājums. • Arī neiegūtā peļņa un juridiskās palīdzības izmaksas (max apmērs MK not. ). • Mantiskais zaudējums ≠ laiks un pūles.

Personisks kaitējums • „Personisks” apzīmē visu, kas saistīts ar kādu personu individuāli, tai raksturīgām īpašībām un labumiem. • Kaitējums fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskam un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm. • Juridiskajai personai (komersantam) ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām.

Morālais kaitējums • Morālais kaitējums = personiskais kaitējums. • Izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Cietušais Privātpersona - adresāts Bojā gājušas fiziskas personas tuvinieks Trešā persona Privātpersona – pret kuru vērsta vai kuru skar prettiesiska faktiskā rīcība Prettiesiska rīcība Cēloņsakarība Zaudējumi

Līdzatbildība • Cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu. • Cietušais nav tiesīgs saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja ar apzinātu rīcību ir veicinājis viņam nodarītā zaudējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos.

Pierādīšana • Mantiskā zaudējuma un personiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. • Morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

Zaudējumu apmērs • Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus un konkrētā gadījuma apstākļus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību. • Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, iestāde vai tiesa novērtē zaudējumu kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, iestāde vai tiesa saprātīgi ievēro vispārējo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus. • Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad iestādes vai tiesas noteiktā zaudējuma atlīdzinājuma summa ietver nodokļus, kas tiek aprēķināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma apmērs Aprēķinātie zaudējumi Atlīdzinājuma apmērs Līdz 100 000 LVL 100% 100 001 LVL līdz 1 000 LVL 50% - 100% Virs 1 000 LVL Zem vai 50% Personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmērs Atlīdzinājuma apmērs Personiskā kaitējuma atlīdzinājums līdz 5000 LVL Smags personiskais kaitējums līdz 7000 LVL Kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselība līdz 20 000 LVL Morālā kaitējuma atlīdzinājums līdz 3000 LVL Smags morālais kaitējums līdz 5000 LVL

Iesniegums par zaudējumu atlīdzināšanu KOPIJA VARAM Funkcionāli augstāka iestāde Pašvaldības dome Citas pašvaldības dome IESNIEGUMS Prettiesiska rīcība Tiešās pārvaldes funkcijas un uzdevumi Pašvaldības autonomās funkcijas un uzdevumi Citas pašvaldības autonomās funkcijas un uzdevumi Iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Amatpersonas atbildība • Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību. • Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas ir bijis amatpersonas rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudusi citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts. • Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu rīcības dēļ, atlīdzinājuma summu, ko maksā katra attiecīgā amatpersona, nosaka, ievērojot tās vainas pakāpi. • Amatpersonas civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai amatpersonu sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

AT SENĀTA ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTA JUDIKATŪRA

Jaunākās atziņas (1) • • • Administratīvā akta pamatojuma pārbaude tiesā: “Par administratīvā akta pamatojumu ir atzīstami apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts, nevis pierādījumi par šiem apstākļiem. ” Iestādes tiesības lūgt tiesu pārskatīt lēmumu par administratīvā akta darbības apturēšanu: “Administratīvā akta darbības apturēšana tāpat kā pagaidu noregulējums ir pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļi. Pagaidu aizsardzības būtība ir taisnīguma, proti, tiesību uz efektīvu tiesas aizsardzību nodrošināšana. Taču pagaidu aizsardzības piemērošana attaisnojas tad, ja ir pamats pieņemt, ka tā saskan ar sagaidāmo tiesas spriedumu (ir pietuvināta lietas iznākumam). ” Pašvaldības tiesības pārsūdzēt Valsts vides dienesta trešajai personai izsniegtu atļauju piesārņojošām darbībām: “Piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanas procesā divi publisko tiesību subjekti – valsts un pašvaldība – izvērtē atļaujas izsniegšanas iespējamību, taču noteicošais viedoklis valsts pārvaldes ietvaros ir valsts tiešās pārvaldes iestādei, kas lemj par atļaujas izsniegšanu. Tā ir interešu saskaņošana valsts pārvaldes iekšienē, kurā pašvaldība nevis atrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu iepretim valstij (kas ļautu pārsūdzēt valsts iestādes lēmumu administratīvajā tiesā), bet kā publisko tiesību subjekts dod savu ieguldījumu tiesiska administratīvā akta izdošanā. ”

Jaunākās atziņas (2) • Privātpersonas tiesības prasīt iekšējo normatīvo aktu ievērošanu “Iekšējs procedūras regulējums ir vērsts uz to, lai visas attiecīgajā lēmuma pieņemšanas procedūrā iesaistītās amatpersonas vai darbinieki rīkotos šīm personām saprotamā un vienveidīgā kārtībā. Tādējādi šāds regulējums ir pašas iestādes interese atvieglot, paātrināt, sistematizēt vai kā tamlīdzīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procedūru. Šāds regulējums nevar pārkāpt ārējās tiesību normās noteiktu procesuālo kārtību un nevar noteikt procesuālus pienākumus privātpersonai. ” • Administratīvā procesa uzsākšana no jauna un tās sekas “Administratīvā procesa uzsākšana no jauna uz adresāta iesnieguma pamata ir divpakāpju process, kurā notiek iesnieguma pieļaujamības un iesnieguma pamatotības vērtēšana. ” • Uzraugošās institūcijas apsvērumi, piemērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas “Katrā konkrētā gadījumā uzraugošajai institūcijai ir ne tikai jākonstatē valsts amatpersonas lēmuma attiecībā uz sevi pieņemšanas fakts, bet arī jāizvērtē iespējamā valsts amatpersonas personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma pieņemšanā. ” • Indivīda tiesības prasīt amatpersonas viedokli “Indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess. ”

DELEĢĒŠANAS LĪGUMA UN CITU PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU SLĒGŠANA

Senāts maina judikatūru • Kļūdaina tiesību normas interpretācija nevar liegt valstij labot savas kļūdas, un valsts iestādes var atteikties no nepareizas prakses. Taču šādos gadījumos, it īpaši, ja prakse ir bijusi ilgstoša un plaši izplatīta, ir jāņem vērā, ka ar stabilas prakses maiņu būtiski tiek iedragāta sabiedrības uzticība tiesībām un tiesiskai drošībai. (Lieta SKA– 28/2012)

Deleģēšana • Publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. • Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ņemot vērā iespējamos deleģēšanas ierobežojumus. • Citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos. • Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. • Deleģējot pārvaldes uzdevumu privātpersonai, priekšroka dodama pārvaldes uzdevuma deleģēšanai publiskās un privātās partnerības ietvaros.

Deleģēšanas ierobežojumi Nevar deleģēt šādus pārvaldes uzdevumus: 1) nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu; 2) nozares darbības koordināciju; 3) iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību; 4) publisku personu budžeta apstiprināšanu, finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, finansu resursu kontroli. Privātpersonai papildus minētajam nevar deleģēt: 1) administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā; 2) pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā; 3) Latvijas Republikas pārstāvību ekonomiskajās, militārajās un politiskajās savienībās un to institūcijās, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā; 4) pārvaldes uzdevumus, kas nodrošina Latvijas Republikas Satversmē garantēto cilvēktiesību īstenošanu un uzraudzību un kuru izpildes kārtību un institūciju ir noteicis likumdevējs; 5) citus pārvaldes uzdevumus, kuri pēc savas būtības ir valsts pārvaldes funkcijas pamats un kurus drīkst veikt tikai iestādes.

Deleģēšanas līgums 1) līdzēji; 2) deleģētais pārvaldes uzdevums un normatīvais akts, ar kuru attiecīgais uzdevums nodots deleģētāja kompetencē; 3) deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildes termiņš un kārtība; 4) līdzēju konkrēta atbildība, kā arī iespējamā atbildība līguma izbeigšanas gadījumā; 5) uzdevuma izpildes kvalitātes novērtējuma kritēriji, bet, ja līguma priekšmets ir vienreizējs uzdevums, — arī sasniedzamie rezultāti; 6) savstarpējo norēķinu kārtību, finansu un citu resursu piešķiršanas noteikumus; 7) regulāro pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtība; 8) pilnvarotās personas darbības uzraudzības kārtība; 9) līguma spēkā stāšanās kārtība; 10) līguma darbības termiņš; 11) citi būtiski līguma nosacījumi.

Līdzdarbības līgums • Privātpersonu ar ārēju normatīvo aktu vai līdzdarbības līgumu var pilnvarot veikt pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu, ja: 1) to veic sabiedriskā labuma (nekomerciālos) nolūkos; 2) tas ir lietderīgi, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē, un 3) to var veikt vismaz tikpat efektīvi. • Līdzdarbības līguma slēgšanas mērķis ir veicināt sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē. • Līdzdarbības līgumā var paredzēt samaksu! • Ja paredzamā līdzdarbības līguma līgumcena pārsniedz 10000 latu, iestāde rīko konkursu par līdzdarbības līguma slēgšanu.

Sadarbības līgums • Publiskas personas sadarbojoties var slēgt sadarbības līgumu. • Iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. • Publiskas personas sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vismaz vienas līdzējas — publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu. Iestāžu sadarbība notiek bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. • Sadarbības priekšmets: – atsevišķas pārvaldes amatpersonas piedalīšanās konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanā nodrošināšana; – informācijas apmaiņa; – atzinumu sniegšana; – cits sadarbības priekšmets kompetences ietvaros. • Starpresoru vienošanās.

Administratīvais līgums • Administratīvais līgums ir vienošanās starp publisku personu un privātpersonu par administratīvi tiesisko attiecību noteikšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai konstatēšanu. • Administratīvo līgumu slēdz: 1) lai izbeigtu tiesisku strīdu, it īpaši tiesas procesu; 2) ja piemērojamās tiesību normas piešķir iestādei rīcības brīvību attiecībā uz administratīvā akta izdošanu, tā saturu vai faktisko rīcību. Administratīvais līgums ir valsts pārvaldes darbības pamatinstrumenta – administratīvā akta – alternatīva. Šo alternatīvu valsts pārvaldes iestāde var izmantot vienīgi tad, ja tiesību normas paredz šādai iestādei kompetenci noregulēt faktisko situāciju ar administratīvo aktu vai administratīvo līgumu. Tad, apsverot administratīvā akta izdošanu un izdarot lietderības apsvērumus, iestāde administratīvā akta izdošanas (vienpusējas rīcības) vietā var izvēlēties noslēgt administratīvo līgumu (panākt vienošanos).

Paldies par uzmanību! Līga Neilande Juridisko pakalpojumu departamenta vadītāja SIA “NK Konsultāciju birojs” Tālr. : +371 29228043, e-pasts: liga. neilande@nkconsulting. lv