Anika Miltuze Psiholoijas izzias virzieni nozares un praktiskais

Anika Miltuze Psiholoģijas izziņas virzieni, nozares un praktiskais pielietojums profizgl. lu. lv/mod/resource/view. php? id=19828 audzēkņiem Materiāls izstrādāts ESF Darbības programmas 2007. - 2013. gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība” prioritātes 1. 2. „Izglītība un prasmes” pasākuma 1. 2. 1. „Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” aktivitātes 1. 2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” apakšaktivitātes 1. 2. 1. 1. 2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana” Latvijas Universitātes realizētā projekta „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” (Vienošanās Nr. 2009/0274/1 DP/1. 2. 1. 1. 2/09/IPIA/VIAA/003, LU reģistrācijas Nr. ESS 2009/88) īstenošanai. Rīga, 2010

Ψ Psiholoģijas izziņas virzieni un praktiskais pielietojums Kā veidojusies psiholoģijas zinātne Psiholoģijas zinātnes virzieni Psiholoģijas zinātnes nozares Kas ir psihologs, un ko viņš dara

Ψ n n Kā veidojusies psiholoģijas zinātne? Sākotnēji zināšanas par cilvēku ir izstrādātas filozofijas ietvaros. Antīkās Grieķijas laikā cilvēka dabu galvenokārt mēģināja izprast filozofi: Platons (427 – 347 g. p. m. ē. ) Aristotelis (384 – 322 g. p. m. ē. )

Ψ Viduslaiku periods (5. – 13. gs. ) Ø Ø Ø Aristoteļa mācība tiek uzskatīta par bīstamu, jo viņš neatdalīja dvēseli no ķermeņa (no baznīcas uzskatu viedokļa kļūst bezjēdzīga mācība par augšāmcelšanos); Zinātnes sistemātiskas iznīcināšanas periods; Aristoteļa mācība turpina attīstīties Arābu kalifātā (9. -11. gs. )

Ψ Ø Ø Renesanse (14. – 16 gs. ) Antīko vērtību atgriešanās; 15. gs. veidojas grāmatu spiestuves, aizsākas antīkās literatūras izdošana; zinātne attīstās mākslinieku, skulptoru un arhitektu darbnīcās (mehānikas likumi, anatomija, optika); Kopernika, Galileja, Keplera atklājumi astronomijā.

Ψ Ø Ø Ø 17. – 19. gs. Renē Dekarts (1596. – 1650. ) izveidoja “refleksu teoriju” apgalvoja, ka tomēr pastāv 2 substances – materiālā un dvēseliskā; savos uzskatos bija “duālists” atzīmēja, ka visa sākums ir šaubas: “domāju – tātad esmu”

ΨPsiholoģija kā patstāvīga zinātne Ø Ø Ø Vilhelms Vundts (1832 -1920) 1879. g. Leipcigā nodibināja pirmo psiholoģisko pētījumu laboratoriju; pētīja sajūtas, reģistrējot reakcijas laiku uz stimulu, asociācijas; Izmantoja jaunu metodi – introspekciju; meklēja psihes struktūru (strukturālisma virziens psiholoģijā)

ΨPsiholoģija kā patstāvīga zinātne Ø Ø Viljams Džeimss (1842 -1910) 1881. gadā ASV sāka pētīt psihisko parādību priekšnosacījumus; uzrakstīja grāmatu “Kas ir emocijas? ” izvirzīja mērķi – izpētīt psihes funkcijas (kā tā darbojas) – funkcionālisma virziens psiholoģijā.

Ψ Ø Psiholoģijas zinātnes virzieni 20. gadsimta sākumā paveras jaunas cilvēka izzināšanas iespējas, tomēr pastāv ļoti atšķirīgi uzskati par: Pētījuma priekšmetu (kas jāpēta? ) Ø Pētījuma metodēm (kā jāpēta? ) Ø Psiholoģijas jēdzieniem Ø Ø Ø Veidojas dažādas, brīžiem pat radikāli pretējas pieejas cilvēka izpētē; Šīs dažādās pētnieciskās pieejas sauc par psiholoģijas virzieniem vai skolām.

Ψ Psiholoģijas zinātnes virzieni Psiholoģijas virziens Psihoanalīze Biheiviorisms Geštaltpsiholoģija Kultūrvēsturiskā pieeja Humānistiskā pieeja Valsts Pamatlicējs (-i) Pētījuma priekšmeti

Ψ Psiholoģijas zinātnes virzieni Psiholoģijas virziens Valsts Pamatlicējs (-i) Cilvēka Z. Freids bezapziņa Cilvēka Dž. Votsons Dž. B. Votsons uzvedība Psihoanalīze Austrija. Z. Freids Biheiviorisms Amerika Austrija V. Kēlers Geštaltpsiholoģija M. Vērtheimers Vācija K. Kofka M. Vērtheimers V. Kēlers K. Kofka Ļ. Vigotskis Krievija A. Lurija Ļ. Vigotskis A. Maslovs Humānistiskā Amerika K. Rodžers pieeja A. Lurija Ē. Fromms Kultūrvēsturiskā pieeja Pētījuma priekšmeti Cilvēka uztvere Runa un domāšana kultūras kontekstā A. Maslovs Cilvēka K. Rodžers personība Ē. Fromms

Ψ Psiholoģijas zinātnes nozares Ø Psiholoģijas nozares ir jomas, kurās tiek veikti psiholoģiskie pētījumi un realizēta psiholoģiskā palīdzība. Ø Tiek izdalītas: Ø Fundamentālās psiholoģijas zinātnes nozares Ø Lietišķās psiholoģijas zinātnes nozares

Ψ Fundamentālās nozares Kognitīvā psiholoģija Sociālā psiholoģija Attīstības psiholoģija Personības psiholoģija

Ψ Fundamentālās nozares Vispārīgā psiholoģija apkopo vissvarīgākās likumsakarības, kas tiek atklātas kognitīvās, attīstības, personības un sociālās psiholoģijas ietvaros, kā arī ietver pētniecības metodoloģijas jautājumus.

Ψ Lietišķās nozares Klīniskā psiholoģija Ģimenes psiholoģija Izglītības psiholoģija Organizāciju psiholoģija

Ψ Ko dara psihologs? n Psihologs ir speciālists ar atbilstošu psiholoģisko izglītību, kas palīdz cilvēkiem risināt dažādas psiholoģiska rakstura problēmas, veicināt attīstību, kā arī veic pētījumus dažādās psiholoģijas jomās. Psihologs Akadēmiskais darbības lauks (veic pētījumus, mācībspēki augstskolās) Profesionālais darbības lauks (konsultē, strādā izglītības iestādēs, psiholoģiskās palīdzības centros, slimnīcās, organizācijās u. c. )