Aktualittes un jaunumi 2011 2012 mcbu gad Skolnu

Aktualitātes un jaunumi 2011. /2012. mācību gadā

Skolēnu skaits Izglītojamo skaits vispārizglītojošajās dienas apmācības programmās 300000 283947 266111 250941 236223 250000 226034 216307 208732 205620 205450 200000 150000 100000 50000 . . g . 01. /2 13 20 20 12 . /2 01 3. 4. m m . g . 20 11 . /2 01 2. m . g . m 01. /2 10 20 01. /2 09 20 1. m 0. m 9. 00. /2 08 20 . g m 8. 20 07 . /2 00 00. /2 06 20 20 05 . /2 00 6. 7. m m . g . . 0

Skolēnu skaits 130% Izglītojamo skaita 1. -4. kl. izmaiņas 5. -9. kl. dienas apmācības 10. -12. kl. programmās 119% 120% 114% 113% 110% 105% 100% 98% 99% 100% 102% 100% 96% 96% 91% 90% 81% 80% 75% 70% 60% 50% 2008. /2009. /2010. /2011. /2012. /2013. /2014.

Izmaiņas izglītojamo skaitā (dienas skolās) • 1. -4. klasēs paredzams, ka izglītojamo skaits 2011. /2012. mācību gadā būtiski nemainīsies. • 5. -9. klasēs prognozējams, ka skolēnu skaita kritums palēnināsies. Nākamajā mācību gadā 5. -9. klasēs varētu būt tikai par 3, 7% jeb ~3560 skolēniem mazāk. • 10. -12. klasēs vidusskolēnu skaits turpinās samazināties. 2010. /2011. mācību gadā varētu būt par 9% jeb ~3930 skolēniem mazāk. • Kopējā bilance izglītojamo skaitam – samazinājums par ~7500 skolēniem.

10 novadi, kuros skolēnu skaita izmaiņas dienas skolās ir pozitīvas Kopējā “bilance”: - 10300 skolēni (- 4, 5%) 2009. /2010. /2011. Skolēnu skaits Skolu skaits Skolēnu skaita izmaiņas % Ādažu 919 1 1176 2 257 28, 0% Ķekavas 1238 4 1384 5 146 11, 8% Mārupes 1123 4 1228 4 105 9, 3% Zilupes 385 2 412 1 27 7, 0% Jaunpils 273 1 290 1 17 6, 2% Raunas 308 2 323 3 15 4, 9% Ropažu 437 2 455 2 18 4, 1% Strenču 312 1 324 1 12 3, 8% Babītes 685 2 701 3 16 2, 3% Stopiņu 890 4 896 4 6 0, 7% Pilsēta / novads

10 novadi, kuros skolēnu skaita izmaiņas dienas skolās ir vislielākās Kopējā “bilance”: - 10300 skolēni (- 4, 5%) 2009. /2010. /2011. Skolēnu skaits Skolu skaits Skolēnu skaita izmaiņas % Burtnieku 438 4 396 4 -42 -9, 6% Apes 572 5 515 5 -57 -10, 0% Smiltenes 1789 10 1609 10 -180 -10, 1% Alsungas 191 1 171 1 -20 -10, 5% Rucavas 142 2 127 2 -15 -10, 6% Vecpiebalgas 526 4 470 4 -56 -10, 6% Skrīveru 501 1 444 1 -57 -11, 4% Jēkabpils p. 2949 7 2598 5 -351 -11, 9% Jaunjelgavas 586 4 516 4 -70 -11, 9% Limbažu 2063 12 1816 11 -247 -12, 0% Pilsēta / novads

Vispārizglītojošās skolas un skolēni plānošanas reģionos Skolēnu skaita īpatsvars % Rīgas 99214 (-2, 4%) 45, 9% (+0, 9%) Latgales 32545 (-5, 1%) 15, 0% (-0, 2%) Kurzemes 31485 (-4, 8%) 14, 6% Zemgales 28047 (-7, 4%) 13, 0% (-0, 4%) Vidzemes 25016 (-6, 4%) 11, 6% (-0, 2%) Plānošanas reģions Kopā: 216307 (-4, 3%)

Izmaiņas izglītības iestāžu tīklā 2009. gadā IZM ir saskaņojusi pašvaldību lēmumus par: • 84 izglītības iestāžu reorganizāciju • 57 izglītības iestāžu slēgšanu • 2 pirmsskolas izglītības iestāžu dibināšanu 2010. gadā IZM ir saskaņojusi pašvaldību lēmumus par: • 26 izglītības iestāžu reorganizāciju • 10 izglītības iestāžu slēgšanu • 5 pirmsskolas izglītības iestāžu dibināšanu 2011. gada septiņos mēnešos IZM ir saskaņojusi pašvaldību lēmumus par: • 20 izglītības iestāžu reorganizāciju • 12 izglītības iestāžu slēgšanu • 6 izglītības iestāžu dibināšanu

400 2007. /2008. 2010. /2011. Dienas skolu 2008. /2009. sadalījums 2009. /2010. pēc skolēnu skaita 350 291 300 Skolu skaits 250 200 150 135 293 125 106 99 100 133 50 112 53 130 96 28 58 0 351 156 līdz 100 līdz 150 96 līdz 250 116 107 līdz 400 līdz 600 Skolēnu skaits 62 līdz 800 36 33 līdz 1000 7 6 6 līdz 1200 4 4 4 1201 un vairāk Skolu sadalījumā pēc skolēnu skaita būtiskas pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav notikušas.

45 40 Skolēni, kuri bez attaisnojoša iemesla kavējuši vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī (2010. /2011. m. g. II semestris) 40 35 Novadu skaits 30 25 20 21 19 15 11 10 8 5 5 4 0 0 0% 1% 2% 3% 4% 5% 6% 7% Kavētāju daudzums 1 8% 0 9% Avots: Republikas pilsētu un novadu IP aptauja 2010. /2011. m. g. noslēgumā 1 10% 0 11% 2 12%

100% 90% Izglītojamo skaits LR vispārizglītojošajās dienas apmācības programmās mācību gada beigās, kuri pārcelti nākošajā klasē ar vērtējumiem visos mācību priekšmetos no 4 līdz 10 ballēm. 80% 70% 60% 50% 91, 2% 90, 7% 93, 7% 96, 9% 98, 5% SEKMĪGI NESEKMĪGI 40% 30% 20% 10% 0% 2005/06 Avots: IZM statistika 2006/07 2007/08 2008/09 2009/10

5, 0% 4, 5% 4, 0% 4, 4% 2009/10 Otrgadnieku un 2008/09 trešgadnieku skaits 2010/11 vispārējās izglītības dienas apmācības programmās mācību gada sākumā 4, 4% 4, 2% 4, 0% 3, 7% 3, 6% 3, 5% 2, 9% 3, 0% 2, 7% 2, 4% 2, 5% 2, 0% 1, 9% 2, 0% 1, 5% 1, 7% 1, 6% 1, 3% 1, 5% 1, 4% 1, 1% 1, 0% 0, 8% 0, 7% 0, 6% 0, 5% 0, 1% 0, 0% 1. kl. 2. kl. 3. kl. Avots: IZM statistika 4. kl. 5. kl. 6. kl. 7. kl. 8. kl. 9. kl. 10. kl. 11. kl. 12. kl.

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā pieņemti Saeimā 2011. gada 1. jūlijā izsludināti – 2011. gada 20. jūlijā • Paaugstinātas prasības izglītības ieguves kvalitātei – apliecību par pamatizglītības ieguvi saņem, ja ne vairāk kā viens vērtējums zemāks par 4 ballēm; – atestātu par vidējās izglītības ieguvi saņem, ja neviens vērtējums nav zemāks par 4 ballēm • Nepietiekams vērtējums mācību priekšmetā gadā un valsts pārbaudījumā uzskatāms par vienu vērtējumu. Piemēram, 3 balles matemātikā gadā un 3 balles matemātikas eksāmenā ir uzskatāms par vienu nepietiekamu vērtējumu.

Grozījumi VIL • Sākumskolās īsteno pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas 1. -6. klasei • Vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma

Grozījumi VIL • Ministru kabineta kompetence – nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes), un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi; – nosaka kārtību, kādā organizējamas mācību priekšmetu olimpiādes – nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti internātskolās un speciālajās izglītības iestādēs; nosaka kritērijus, pēc kuriem izvērtē un iesaka izglītojamā speciālajām vajadzībām atbilstošu izglītības programmu – nosaka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci un profesionālās prasības komisijas locekļiem

Jāizstrādā jauni MK noteikumi • MK 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 579 “Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām” • MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1263 “Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci” • MK 2005. gada 1. novembra noteikumi Nr. 822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) ” • MK noteikumi par mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanu.

Grozījumi Profesiju klasifikatorā • • (2011. gada 26. jūlijā) Izglītības metodikas speciālisti – Pirmsskolas izglītības metodiķis Citur neklasificēti izglītības jomas vecākie speciālisti – Skolotājs mentors – Pedagogs karjeras konsultants Tiks aktualizēti šādi normatīvie akti: 2011. gada 10. maija MK noteikumi Nr. 354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” 2009. gada 28. jūlija MK noteikumi Nr. 836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”

MK noteikumu grozījumi (stājas spēkā 2011. gada 1. septembrī) • Grozījumi MK 22. 12. 2009 noteikumos Nr. 1616: – noteikti koeficienti sociālās korekcijas (1, 47) un neklātienes (t. sk. tālmācības) (0, 82) izglītības programmu īstenošanai; – mainīta informācija par skolēnu skaitu iesniegšanas kārtību — mērķdotācijas pedagogu darba samaksai aprēķināšanai tiks ņemta tikai Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS) pieejamā informācija par skolēnu skaitu 2011. gada 1. septembrī; – norma par ilgstoši slimojošajiem skolēniem domātajām vispārējās izglītības programmām (0, 81) tiks piemērota tikai programmām, kuras īsteno slimnīcās.

MK noteikumu grozījumi (stājas spēkā 2011. gada 1. septembrī) • Grozījumos MK 28. 07. 2009 noteikumos Nr. 836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” ietverta jauna norma, nosakot piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša algas likmes pedagogiem profesionālās izglītības kompetenču centros (izņemot pedagogus, kuri īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas). • Jauni MK 07. 2011. noteikumi Nr. 523 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas”. Saskaņā ar tiem mērķdotācijas apjomu pašvaldību profesionālajās izglītības iestādēs pedagogu darba samaksai aprēķinās pēc principa „Nauda seko skolēnam”.

Izmaiņas 2011. /2012. m. g. centralizētajos eksāmenos Norisē Vienots eksāmens latviešu valodā 12. klasei. Vērtējuma iegūšanā Vērtējums nebūs iegūts, ja skolēna eksāmena darba kopvērtējums ir mazāks nekā pieci procenti. Vērtējuma izteikšanā Centralizētā eksāmena darba vērtējumu izteiks tikai procentuālajā visa darba un darba daļu novērtējumā (jau vairākus gadus sertifikātos % tiek norādīti).

Atbalsts Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanai no 6. klases • Normatīvā bāze; • Mācību stundu piemēri Latvijas vēsturē 6. klasei; • CD Latvijas vēsture 6. -9. klasei: attēli, kartes, ieteikumi ; • Reģionālie semināri "Mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" ieviešana pamatskolā“.

Pilotprojekta "Sešgadīgo bērnu integrētās mācību programmas ieviešanas aprobācija“ galvenais secinājums Sešgadīgo bērnu integrētās mācību programmas saturs kopumā atbilst bērnu uztveres īpatnībām un spējām. Tā ir jauna tipa integrētā programma bērnu priekšstatu sistēmiskai veidošanai, paredzot veseluma pieeju. Svarīgs ir bērnu dzimšanas laiks - pavasaris vai rudens, arī bērnu bioloģiskais vecums un individuālā attīstība ne vienmēr ir savstarpēji atbilstoši. Tas var būt noteicošs programmas satura apguves kontekstā.

Sešgadīgo bērnu integrētās mācību programmas ieviešana • 2011. gada 30. augustā tiekamies konferencē Sešgadīgo bērnu integrētās mācību programmas aprobācijas rezultāti. • Atbilstoši aprobācijas ekspertu ieteikumiem pilnveidot programmas saturu (2011. gada novembris). • Atbilstoši aprobācijas rezultātiem pilnveidot metodiskos ieteikumu un citus atbalsta materiālus (2011. gada decembris). • ESF „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” projekta ietvaros pedagogu tālākizglītību pedagoģiskās kompetences pilnveidei (pirmās grupas tālākizglītību uzsāk 2011. gada 20. augustā). • Novērtēt aprobācijas procesā iesaistīto bērnu mācību darbību 1. klasē 2011. /2012. m. g. pirmajā pusgadā.

• Svešvaloda no 1. klases – no 2013. gada • ESF projekts “Dabaszinātnes un matemātika” – mācību materiāli 7. -9. klasei • Izglītības sistēmas informatizācija – datoru piegāde no š. g. oktobra

Pedagogu tālākizglītība • ESF projekts “Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” (VISC K. Brikmane) • ESF projekts “Pedagogu konkurētspējas pilnveide izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” (E. Papule) • Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu katalogs (IZM mājas lapa, A. Opincāns)