Aktualittes DI ieviean Labkljbas ministrijas prstvju diskusija ar

Aktualitātes DI ieviešanā Labklājības ministrijas pārstāvju diskusija ar Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām 20/04/2017

ES fondu papildināmības princips Jānis Laucis ES Struktūrfondu departamenta vecākais eksperts

ES fondu papildināmības princips Kāpēc tas būtu jāpiemēro? 1. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1303/2013 (vispārējā Regula) un Regulai (ES, Euroatom) Nr. 966/2012 (finanšu Regula) ES finanšu instrumentu mērķis nav aizstāt dalībvalsts vai privāto finansējumu vai citu Savienības finanšu intervenci. 2. Saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" un "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" noteikto, sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem ir pašvaldības funkcija. ES fondu papildināmības princips paredz, ka ES fondu asignējumi nedrīkst aizstāt valsts vai pašvaldību līdzvērtīgus izdevumus. 3. ES fondu papildināmības principu ir izdevīgi piemērot tām pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā ir identificētas personas, kuras: a) atbilst DI projektu mērķa grupas personu pazīmēm un kuras nesaņem sabiedrībā balstītus pakalpojumus pietiekamā apjomā; b) neatbilst DI projektu mērķa grupas personu pazīmēm un kuras nesaņem sabiedrībā balstītus pakalpojumus 3 ES fondu papildināmības principa piemērošana nav obligāta.

ES fondu papildināmības princips Papildināmības veidi 1. Finanšu papildināmība - projekta mērķa grupas personas individuālajā atbalsta plānā iekļautais un līdzšinēji pašvaldības finansētais pakalpojums (kopā ar citiem līdzšinēji pašvaldības nefinansētiem pakalpojumiem) turpmākos 2 gadus tiks finansēts no DI projekta finanšu līdzekļiem. Šajā gadījumā pašvaldība atbrīvoto finansējumu par līdzšinēji sniegto pakalpojumu līdzvērtīgā apmērā novirza sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošināšanai citām (ārpus projekta) personām. 2. Pakalpojumu papildināmība - mērķa grupas personas individuālajā atbalsta plānā iekļauto un līdzšinēji pašvaldības finansēto pakalpojumu pašvaldība turpina finansēt no sava budžeta, bet no projekta finansē tikai jaunos un pašvaldības līdzšinēji nefinansētos pakalpojumus. Šajā gadījumā neiestājas finanšu papildināmība un pašvaldībai nav jāmeklē cita (ārpus projekta) persona Abos papildināmības gadījumos pašvaldībai ir jānodrošina pakalpojumu un finanšu uzskaite personu līmenī, tādējādi nodrošinot pakalpojumu dubultnefinansēšanu un 4 pašvaldības budžeta neaizvietošanu.

ES fondu papildināmības princips Kā darbojās finanšu papildinātība? 1. Pašvaldība šobrīd no saviem budžeta līdzekļiem nodrošina sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 5 personām ar GRT un I. invaliditātes grupu (šīs personas atbilst DI mērķa grupas pazīmēm). 2. Minētās 5 GRT personas tiek iekļautas DI projekta mērķa grupā un 2 gadus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus šīm personām finansē no ES fondu finansējuma DI projekta ietvaros. 3. Pašvaldība atbrīvoto pašvaldības finansējumu līdzvērtīgā apmērā šo 2 gadu laikā, kamēr šīm 5 personām pakalpojumu sniegšanu sedz DI projekts, novirza sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai citiem pašvaldības iedzīvotājiem (kas nav mērķa grupas personas DI projektā): - primāri I. un II. invaliditātes grupas GRT personām, kā arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte. Ja pašvaldības teritorijā netiek identificētas šādas personas, tad: - pilngadīgām personām ar GRT, kurām noteikta III invaliditātes grupa vai nav noteikta invaliditāte; - bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nav noteikta invaliditāte 5

ES fondu papildināmības princips Kā darbojās pakalpojumu papildinātība? 1. Pašvaldība šobrīd no saviem budžeta līdzekļiem nodrošina personai ar GRT un II. invaliditātes grupu dienas aprūpes centra pakalpojumu (šī persona atbilst DI mērķa grupai). 2. DI projekta ietvaros izstrādātais atbalsta plāns paredz, ka šai personai bez dienas aprūpes centra pakalpojuma ir nepieciešama arī specializētā darbnīca un individuālās konsultācijas (kopā 3 pakalpojumi). 3. Pašvaldība turpina sniegt dienas aprūpes centra pakalpojumu personai no saviem budžeta līdzekļiem, savukārt specializētās darbnīcas pakalpojumu un individuālās konsultācijas (jeb 2 jauni pakalpojumi) personai 2 gadus tiks sniegti DI projekta ietvaros. 4. Šajā gadījumā pašvaldības finansējums netiek atbrīvots un pašvaldībai nav jāmeklē vietā cita persona, kam nodrošināt pakalpojumus. 5. Minētai personai ar GRT un II. invaliditātes grupu iepriekš nodrošinātā 1 pakalpojuma vietā turpmāk tiks nodrošināti 3 pakalpojumi no dažādiem finanšu avotiem (pašvaldības un DI projekta). 6

ES fondu papildināmības princips Vienkārši runājot. . Ø Ja pašvaldība šobrīd finansēto pakalpojumu pārliek uz projektu – iestājās (finanšu) papildināmības princips un pašvaldība atbrīvoto finansējumu līdzvērtīgā apmērā novirza pakalpojumu sniegšanai citai ārpus projekta personai. Ø Ja pašvaldība šobrīd finansēto pakalpojumu nepārliek uz projektu (turpina finansēt no saviem līdzekļiem) – (finanšu) papildināmības princips nav jāpiemēro!!! 7

ES fondu papildināmības princips Praktiskais piemērs Nr. 1 - - Persona X saņem pakalpojumu Nr. 1 pašvaldības finansējuma ietvaros Personai X projekta ietvaros tiek veikts individuālais izvērtējums un izstrādāts atbalsta plāns, kurā iekļauta jau saņemtā pakalpojuma Nr. 1 nodrošināšanas nepieciešamība Persona X turpina saņemt pakalpojumu Nr. 1 projekta finansējuma ietvaros, savukārt persona Y saņem MKN Nr. 313 noteiktos pakalpojumus pašvaldības atbrīvotā finansējuma apmērā. Vai papildinātības princips ir piemērots pareizi? ? ? 8

ES fondu papildināmības princips Praktiskais piemērs Nr. 2 - - Persona X saņem pakalpojumu Nr. 1 pašvaldības finansējuma ietvaros Personai X projekta ietvaros tiek veikts individuālais izvērtējums un izstrādāts atbalsta plāns, kurā iekļauta jau saņemtā pakalpojuma Nr. 1 nodrošināšanas un papildu (jauna) pakalpojuma Nr. 2 nepieciešamība Persona X turpina saņemt pakalpojumu Nr. 1 pašvaldības finansējuma ietvaros, savukārt pakalpojumu Nr. 2 persona X saņem DI projekta ietvaros. Vai papildinātības princips ir jāpiemēro? ? ? 9

ES fondu papildināmības princips Praktiskais piemērs Nr. 3 - - Persona X saņem pakalpojumu Nr. 1 pašvaldības finansējuma ietvaros Personai X projekta ietvaros tiek veikts individuālais izvērtējums un izstrādāts atbalsta plāns, kurā iekļauta jau saņemtā pakalpojuma Nr. 1 nodrošināšanas un papildu (jauna) pakalpojuma Nr. 2 nepieciešamība Persona X turpina saņemt pakalpojumu Nr. 1 un Nr. 2 DI projekta ietvaros. Vai tiek ievēroti papildinātības principa nosacījumi? ? ? 1 0

ERAF DI projektu ieguldījumi Sarmīte Uzuliņa Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta direktore, Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes vadītāja

Saturs ERAF piesaistes vispārējie nosacījumi ERAF DI projektu atlase ERAF DI projektu atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas (to ierobežojumi) ERAF DI projektu finansēšanas nosacījumi

ERAF piesaistes vispārējie nosacījumi (20. 12. 2016. MK noteikumi Nr. 871) (1) - ERAF DI finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, kas ir plānošanas reģiona sadarbības partneris ESF DI projektā; - ERAF ieguldījumi sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras risinājumam atbalstāmi, ja tie ir atbilstoši: - pašvaldību un LM Sociālo pakalpojumu attīstības padomes apstiprinātajiem plānošanas reģionu DI plāniem; - VARAM Reģionālās attīstības koordinācijas padomē (RAKP) saskaņotajām pašvaldību attīstības programmu investīciju plānu projektu idejām (1. projektu atlases kārta) un pašvaldību attīstības programmu projektu ideju konceptiem (2. projektu atlases kārta) (atšķirību gadījumā RAKP lemj par grozījumu izdarīšanu tiesību aktā par plānoto ITI finansējumu un rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī projektu ideju un projektu ideju konceptu precizēšanu); - Atbalstāmi ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā (tostarp nomātā); - Pašvaldība nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz 5 gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas; - Pakalpojumu infrastruktūras izveidi un attīstību nodrošina atbilstoši 1 3 normatīvajam aktam par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

ERAF piesaistes vispārējie nosacījumi (16. 06. 2015. MK noteikumi Nr. 313) (2) - Plānošanas reģiona DI plānā pašvaldību infrastruktūras attīstības risinājumi ir balstīti uz mērķa grupas personu vajadzībām atbilstošāko sabiedrībā balstītu pakalpojumu izvietojumu plānu (tostarp paredzot pašvaldību savstarpēju sadarbību); - Plānošanas reģiona DI plānā iekļauj ekonomiski pamatotu - izmaksu ziņā visefektīvāko un pašvaldību iespējām un vajadzībām atbilstošāko ERAF infrastruktūras attīstības risinājumu; - Plānošanas reģiona DI plāna ieviešanai nepieciešamo kopējo ERAF apmēru aprēķina, ņemot vērā LM Rīcības plānā DI īstenošanai noteiktās indikatīvās izmaksas uz vienu mērķa grupas personu; - Plānošanas reģiona DI plānā norāda pašvaldības infrastruktūras attīstības risinājuma īstenošanai reāli nepieciešamo finansējumu sadalījumā pa finansēšanas avotiem (kopējo un uz projektu attiecināmo ERAF, pašvaldību un valsts budžeta finansējumu), kā arī sasniedzamo uzraudzības rādītāju katrai pašvaldībai; - Plānošanas reģionu DI plānos iekļauj tikai ar attiecīgo pašvaldību saskaņotu sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras attīstības risinājumu. 1 4

ERAF DI projektu atlase - ERAF DI projektu iesniegumu atlasi organizē no 01. 2018. līdz 31. 12. 2018. (ja plānošanas reģionu DI plānu apstiprina pirms 01. 2018. , projektu iesniegumu atlasi izsludina uzreiz pēc plānošanas reģiona DI plāna apstiprināšanas); - Par pašvaldībām, kuras uzaicināmas iesniegt projekta iesniegumu, informē LM pēc plānošanas reģiona DI plānu apstiprināšanas; - Pašvaldība gatavo un iesniedz vienu projekta iesniegumu (nepieciešamības gadījumā aptverot vairākus infrastruktūras objektus dažādām mērķa grupas personām). Kas organizē ERAF DI projektu iesniegumu atlasi (sagatavo nolikumu, vērtē)? Pirmā projektu iesniegumu atlases kārta Otrā projektu iesniegumu atlases kārta 9 nacionālās nozīmes attīstības centri Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Kam pieejams ERAF atbalsts? 9 nacionālās nozīmes attīstības centriem 21 reģionālās nozīmes attīstības centriem un 89 pārējam pašvaldībām Kas slēdz līgumu par projekta CFLA, pirms tam veicot īstenošanu? izvērtēto projekta iesniegumu galīgo pārbaudi CFLA 1 5

ERAF DI projektu atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas (to ierobežojumi) Atbalstāmās darbības (ierobežojumi) Attiecināmās izmaksas (ierobežojumi) Projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde (izņemot projekta Pakalpojumu līgumi (PL) - līdz 10% no būvdarbu līgumu summas, kopā ar būvuzraudzību un autoruzraudzību nepārsniedz 10% no projekta kopējām attiecināmām izmaksām (PKAI) iesnieguma izstrādi) Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma un PL - 10% no PKAI zemes) iegāde Jaunu būvju būvniecība, esošu būvju pārbūve vai atjaunošana (tostarp būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība) un teritorijas labiekārtošana PL - teritorijas labiekārtošanai izmaksas plāno tādā apmērā, lai nodrošinātu objekta nodošanu ekspluatācijā un vides un informācijas pieejamību mērķa grupas personām Materiāli tehniskā nodrošinājuma iegāde PL Informācijas un publicitātes pasākumi PL – līdz 2% no PKAI Projekta vadība un īstenošana Personāla atlīdzības izmaksas (PAI) (ja noslodze ir ne mazāka kā 30% un nepārsniedz 20. 12. 2016. MKN Nr. 871 fiksētos apmērus), PL darba vietu aprīkošanai 1 (3000 eur), netiešās izmaksas (15% no PAI) 6

ERAF DI projektu finansēšanas nosacījumi ERAD DI projektu izmaksu struktūra: - Attiecināmās izmaksas: tiešās attiecināmās izmaksas (PAI un PL), netiešās attiecināmās izmaksas (15% no PAI), neparedzētās izmaksas (5% no tiešām attiecinām izmaksām); Neattiecināmās izmaksas: izmaksas, kas ir saistītas ar projektu, bet pārsniedz projektam apstiprināto PKAI apmēru un attiecināmo izmaksu ierobežojumus. ERAF DI projektu izmaksu finansēšanas avoti: - Attiecināmās izmaksas: ERAF (85% no PKAI), nacionālais publiskais finansējums (pašvaldību un valsts budžeta līdzekļi kopsummā 15% no PKAI); Neattiecināmās izmaksas: pašvaldības budžeta līdzekļi. ERAF DI projektu attiecināmo izmaksu attiecināmības periods: - Projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrādes izmaksas – attiecināmas no 01. 2017. ; Pārējās tiešās un netiešās projekta izmaksas – attiecināmas no dienas, kad plānošanas reģionu DI plāni ir apstiprināti LM Sociālo pakalpojumu attīstības padomē. Maksājumu veikšana ERAF DI projektā: - Pašvaldība priekšfinansē projektu no saņemtā CFLA avansa maksājuma un pašvaldības budžeta līdzekļiem; Pašvaldība maksājuma pieprasījumā (MP) kopā ar izmaksu pamatojošiem dokumentiem iekļauj tikai veiktās tiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina un MP summē matemātiski; CFLA apstiprina MP un veic starpposma maksājumu. Avansa un starpposmu maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no PKAI.

Pašvaldību aktuālie jautājumi Kristīne Lasmane Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte

Aktuālie jautājumi (1) 1) Kam jāveic atbalsta plānu aktualizēšana? Atbilde: Atbalsta plānu aktualizēšanu ir jāveic sociālajam dienestam vai sociālā pakalpojuma sniedzējs atbilstoši prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem. 2) Vai tiek plānots projektā kompensēt transporta izmaksas nokļūšanai uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem sniegšanas vietu? Atbilde: Šobrīd MK noteikumi Nr. 313 paredz transporta kompensāciju uz/no «atelpas brīža» un uz/no aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietu. Nokļūšanai uz sociālās rehabilitācijas sniegšanas vietu aicinām izskatīt iespēju izmantot pašvaldības (arī ja nepieciešams speciālais) transportu. Priekšlikums par grozījumiem MK Nr. 313 tiks izskatīts. 3) Cik no kopējā ERAF finansējuma varēs saņemt Vidzemes reģiona pašvaldības? Pēc kādiem kritērijiem tiks noteikta summa, ko katra pašvaldība varēs saņemt? Vai tam būs saistība ar Rīcības plānā un MK noteikumos Nr. 313 noteiktajām kvotām uz vienu mērķa grupas personu? Piemērs: ja Valmiera plāno sniegt pakalpojumus 15 cilvēkiem ar GRT, bet Cēsis 37 cilvēkiem ar GRT, vai Cēsis saņems lielāku ERAF finansējumu infrastruktūras veidošanai nekā Valmiera? Atbilde: Plānošanas reģionam pieejamais kopējais ERAF finansējums ir tiešā korelācijā ar projekta mērķa grupas personu skaitu (plānošanas reģiona ERAF finansējuma kvotas noteikšanā tiks izmantotas Rīcības plānā noteiktās indikatīvās izmaksas uz vienu mērķa grupas personu). Savukārt DI plāns paredzēs katrai pašvaldībai sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai izmaksu ziņā visefektīvāko un pašvaldības vajadzībām visatbilstošāko risinājumu. Attiecīgi katras pašvaldības pakalpojuma infrastruktūras attīstības risinājums un tam reāli nepieciešamais finansējuma apmērs ir jānosaka DI plānu izstrādātājiem (ekspertiem) sadarbībā ar plānošanas reģionu un attiecīgo pašvaldību.

Aktuālie jautājumi (2) 4) Par sadarbības līgumiem ar plānošanas reģioniem? Nav zināmas visas izvērtētās personas un viņiem nepieciešamie pakalpojumi nākotnē. Nevaram uzņemties atbildību par cilvēkiem, kuriem varbūt nevarēsim nodrošināt pakalpojumu. Atbilde: Sadarbības līgumu slēgšana ar citu plānošanas reģionu pašvaldībām nav obligāta. Alternatīvs risinājums var būt, piemēram, rakstisks apliecinājums par sociālo mentoru un nepieciešamo sociālo pakalpojumu nodrošināšanu noteiktām personām. 5) Vai būtu iespējams grozīt MK 313, lai pašvaldības varētu saņemt kompensāciju arī par sociālajiem pakalpojumiem (šī projekta izpratnē), kuru sniedzēji reģistrēti izglītības iestāžu reģistrā? (Piemēram, montesori) Atbilde: Pakalpojuma sniedzējam ir jābūt reģistrētam Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, t. sk. tas var būt pašvaldības sociālā dienesta vai sociālā dienesta struktūrvienības vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju pašvaldībā sastāvā (piem. pakalpojuma sniegšana iekļauta nolikumā) vai ārstniecības personu reģistrā. Šobrīd grozījumi nav plānoti, jo rehabilitācija ietver vai nu medicīnisko vai sociālo aspektu. 6) Ja persona nāks no Kurzemes, Zemgales reģiona, kāds būs finansēšanas mehānisms? Atbilde: Sociālo mentoru un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izmaksas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām kompensēs Vidzemes plānošanas reģions neatkarīgi no personas izcelsmes.

Aktuālie jautājumi (3) 7) Kā dalīsies ERAF nauda, ja pakalpojumu būs pieejami dažādos novados (piem. grupu dzīvoklis vienā, dienas centrs citā)? Atbilde: ERAF finansējuma sadalījums starp pašvaldībām ir jānosaka savstarpēji vienojoties reģiona DI plāna izstrādes gaitā. 8) Par valsts finansējumu pēc 2020. gada par personām, kuras iznāks no VSAC? Kas un par kādu finansējumu nodrošinās Sabiedrībā balstītos pakalpojumus? Atbilde: Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana būtu turpināma tiem pašiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas to darīja, izmantojot projekta finansējumu. 12. 01. 2017. pieņemtie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz atbalstu pašvaldībām, kuras nodrošinās sociālos pakalpojumus dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras nesaņems valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus ( «nauda seko klientam» ). Līdz 2017. g. beigām plānots izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks valsts atbalsta apmēru, kritērijus tā noteikšanai un valsts atbalsta piešķiršanas kārtību. 9) Vai ir iespējams pakalpojumus nodrošināt tikai tām personām, kuras pirms ievietošanas VSAC bijušas deklarētas Cēsu novadā? Atbilde: 12. 01. 2017. pieņemtie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz iespēju personai pārcelties uz jebkuru citu pašvaldību, ja šī pašvaldība apņemas nodrošināt izmitināšanu un nepieciešamos sociālos pakalpojumus.

Aktuālie jautājumi (4) 10) Par finansējumu DI plānā, jo pašlaik jau ir saprotams, ka pakalpojuma izveidošanai un pašam pakalpojumam naudas nepietiks. Vai ir iespējams finansējumu palielināt? Atbilde: Šobrīd nav iespējams palielināt kopējo DI ieviešanai plānoto finansējumu. Vienas vienības izmaksu metodikā noteiktās izmaksas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem tiek pārskatītas. 11) Kādas saistības uzņemas tā pašvaldība, kura ir saņēmusi izvērtējumu par personu, kas nav bijusi viņas pašvaldības iedzīvotājs un klienta izvēlētajā pašvaldībā netiek plānoti pakalpojumi, kas nepieciešami klientam? Atbilde: Pašvaldībai par to ir jāinformē plānošanas reģions, kuram reģiona DI plāna izstrādes gaitā ir iespēja meklēt citu pašvaldību, kura ir gatava izvērtēto projekta mērķa grupas personu uzņemt un uz kuru šī persona būtu gatava pārcelties. Ja šāda pašvaldība netiek atrasta, un persona nevēlas atgriezties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā, persona nesaņems projekta finansētus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Iepriekšminētais neizslēdz iespēju personai pāriet uz dzīvi sabiedrībā, neiesaistoties DI projektā. 12) Ļoti pieaug SD noslodze, īpaši tiem dienestiem, kuri patiešām domāja par saviem iedzīvotājiem un pielika milzīgas pūles, lai apzinātu potenciālos klientus, bet ar to tikai viss sākās… Ir nepieciešams papildfinansējums, apzinātie klienti 85% gadījumu nebija SD klienti. Atbilde: Tiešs atbalsts SD darbinieku atalgojumam šobrīd nav paredzēts.

Uzzini: atbildiga. iestade@lm. gov. lv 67021600 www. lm. gov. lv Twitter: @Lab_min Flickr. com: Labklajibas_ministrija Youtube. com/labklajibasministrija Draugiem. lv/labklajiba

Diskusija par identificēto mērķa grupas personu skaitu un pašvaldību iespējām nodrošināt pakalpojumus identificētajām mērķa grupas personām Sarmīte Uzuliņa Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta direktore, Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes vadītāja