ABIOTISKIE FAKTORI Abiotiskie faktori Gaisma B10SP03051110 Mitrums Temperatra

ABIOTISKIE FAKTORI

Abiotiskie faktori Gaisma B_10_SP_03_051110 Mitrums Temperatūra

Gaisma

Ietekmē dzīvnieku uzvedību – Nodrošina redzes No tās izvairās bioloģiskos ritmus sajūtas Iznīcina pazemē dzīvojošie un migrāciju veidošanos Nodrošina fizisko labsajūtu mikro- dzīvnieki Ķermeņa siltums organismus izstarojas kā Stimulē D infrasarkanais Vairumam dzīvnieku vitamīna starojums redzamā gaisma sintēzi Redz infrasarkano Tonizē, uzlabo starojumu, ko imūnsistēmas izstaro citi stāvokli organismi (čūskas) Ietekme uz Ultravioletais starojums Infrasarkanais starojums Intensīvs dzīvniekiem Uztver kā siltumu, izraisa mutācijas, mainās organisma ādas apdegumus un vielmaiņas intensitāte ādas vēzi Gaisma Fotosintēze – organisko vielu un skābekļa veidošana Šūnas satur hlorofilu Fototropisms – augu tiekšanās gaismas virzienā Augi aug gaismas virzienā – pozitīvais fototropisms Ietekme uz augiem un fotosintēzes nodrošināšana Fotonastijas – augu reaģēšana uz gaismu, mainoties apgaismojumam Fotoperiodisms – gaismas un tumsas attiecība diennaktī – regulē augu dzīvības norises Cigoriņu ziedi atveras no rīta un aizveras vakarā Naktssveces ziedi atveras vakarā un aizveras no rīta Nepieciešamība pēc apgaismojuma intensitātes Garās dienas augi – attīstībai nepieciešamais Zaķskābenēm gaismas periods vakarā sakļaujas garāks par 12 lapiņas stundām (vijolītes, zemenes) Īsās dienas augi – attīstībai nepieciešamais tumsas periods garāks par 12 stundām (kāposti, redīsi) Ēnmīļi Saulmīļi Lapas gaišas, bāli zaļas Lapas klātas ar gaišiem matiņiem Daudz mehānisko audu – cietākas, lielākas lapas Lapas tumši zaļas – bagātas ar hlorofilu Maz mehānisko audu – lapas Neitrāli augi – nakts mīkstākas, garums neietekmē mazākas attīstību un ziedēšanu (pupas, tomāti)

Temperatūra

Lieli ar asinsvadiem Ādā daudz bagātie sviedru orgāni dziedzeru Vilnas un spalvu maiņa pavasarī Bieza pavilna Biezs zemādas tauku slānis Uzbužinātas spalvas Ietaukots apspalvojums vai apmatojums Rets apmatojums Siltumatdeves palielināšana Elpošana ar atvērtu muti un izkārtu mēli Siltumatdeves palielināšana Svīšana Vilnas un spalvu maiņa rudenī Siltumatdeves samazināšana Anatomiskie pielāgojumi siltumatdeves regulācijai Temperatūra Organismā uzkrāto rezerves vielu tērēšana un pastiprināta siltuma ģenerēšana Pastāvīga ķermeņa temperatūra, kas nemainās atkarībā no vides – homotermija Kūniņas stadija aukstā laikā Fizioloģiskie pielāgojumi siltuma atdeves regulācijai Etoloģiskie– (uzvedības) pielāgojumi siltumatdeves regulācijai Došanās vasaras guļā Siltumatdeves palielināšana vai patveršanās no karsuma Pulcēšanās baros, regulāri nomainot ārējos indivīdus Saritināšanās kamolā, Siltumatdeves apsedzot purnu un asti samazināšana vai sildīšanās Sezonālā migrācija Siltuma producēšanas palielināšana un atdeves samazināšana Aktīvā stāvoklī augstāka temperatūra kā pasīvā – heterotermija Slēpšanās alās, midzeņos, pūžņos Gozēšanās uz celmiem un akmeņiem Vielmaiņas intensitātes samazināšanās līdz minimumam (anabioze)

Vērtēšanas kritēriji 0– 2 punkti par katru • Zinātniskums – bioloģiski pareiza stāstījuma veidošana • Izklāsta pēctecība – domas virzība atbilstoši domu kartes struktūrai • Atslēgas vārdu iesaistīšana tekstā • Atbilstošu piemēru nosaukšana • Valodas kultūra – teikumu veidošana un stils • Darba apjoms – ½ A 4 lapas rokrakstā

Mitrums

Pludlīnijas Gļotaina forma āda Aizveramas nāsis, ausis Elpo caur ādu Ietaukots un plaušām Ierakšanās augsnē Migrācija ūdens meklējumos Aktivitāte naktīs apspalvojums vai apmatojums Ūdens uzkrāšana taukaudu sastāvā Uz sauszemes un ūdenī dzīvojošie Gļotaina āda Mērenā mitrumā dzīvojošie un sauso reģionu iemītnieki Elpo ar žaunām Pielāgojumi dzīvniekiem Pludlīnijas forma Ūdenī dzīvojošie dzīvnieki Pleznas, spuras Gaisa audi aerenhīma Nav atvārsnīšu (zemūdens augiem) vai novietotas lapas virspusē (peldošajiem augiem) Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī – hidrofīti Vāji attīstīti balstaudi Lielas, sulīgas lapas Atvārsnītes abās lapas pusēs Ūdens satura maksimāla samazināšana organisma izdalījumos Pielāgošanās mitruma režīmam Reducētas lapas (ērkšķi) Normāla mitruma augteņu augi – mezofīti Dziļa sakņu sistēma Labi attīstīti balstaudi Lielas, sulīgas lapas Gaisa audi aerenhīma Atvārsnītes lapas apakšpusē Biezas ūdeni uzkrājošas lapas vai stumbri Sauso augteņu augi – kserofīti Pielāgojumi augiem Mitru augteņu augi – higrofīti Anabioze – fizioloģiski neaktīvs stāvoklis, kurā tiek pavadīts sausuma periods (vasaras guļa) Vidēja lieluma lapas

Mājas darbs Pārveidot domu karti “Mitruma ietekme uz organismiem”citā vizuālās izteiksmes formā.