a Waris avtonomiuri respublikis gana Tlebis kulturisa da
a. Waris avtonomiuri respublikis gana. Tlebis, kulturisa da sportis saministro 2005 -2008 wleb. Si saministros mier miznobrivi programebis fargleb. Si ganxorcielebuli saqmianobis analizi
����������� ��������� – ������� gana. Tlebis sistema. Si mimdinare reformebis prioritets warmoadgens zogadsaganmana. Tleblo skolebis Senobebis reabilitacia, rac d. Remde etapobrivad xorcieldeba. 2005 -2008 wleb. Si a. Waris administraciul teritoriaze sajaro skolebis m. Senebloba-reabilitaciis miznobrivi programis fargleb. Si a. Senda 55 da reabilitirebuli iqna 115 sajaro skola, sul 170 sajaro skola, rac skolebis saer. To raodenobis 72% Seadgens. programis gansaxorcieleblad a. Waris respublikuri biujetidan gaixarja 46 791 762 lari. 2009 wlis a. Waris avtonomiuri respublikis gana. Tlebis, kulturisa da sportis saministros sajaro skolebis m. Seneblobareabilitaciis miznobrivi programi. T ga. Tvaliswinebulia 11 sajaro skolis da 1 skola pansionis reabilitacia, ris. Tvisac a. Waris respublikuri biujetidan gamoyofilia 2 053 600 lari.
sajaro skolebis inventari. T uzrunvelyofis miznobrivi programa erovnuli saswavlo gegmidan gamomdinare sajaro skoleb. Si saswavlo procesis axleburi me. Todis danergvam gamoiwvia saklaso o. Taxeb. Si merxebisa da skamebis ganlagebis cvalebadobis aucilebloba. a. Rni. Snuli Sesa. Zlebelia mxolod er. Tadgiliani, individualuri merxebis gamoyenebi. T. sajaro skolebis uzrunvelyofa moswavle. Ta individualuri merxebi. Ta da skamebi. T xels uwyobs saswavlo_a. Rmzrdelobi. Ti procesis gaumjobesebas, skoleb. Si es. Tetikuri garemos Seqmnas. axali saskolo inventari ekologiurad suf. Taa da akmayofilebs sanitariul-higienur mo. Txovnebs. msgavsi inventari. T skolebis a. RWurva aumjobesebs moswavle. Ta janmr. Telobis mdgomareobas. 2005 wels qalaq ba. Tumis sajaro skolebs gadaeca. T 414 100 laris Rirebulebis sxvadasxva dani. Snulebis saskolo inventari (merxi, maswavleblis magida, karada, dafa). 2006 -2008 wleb. Si a. Waris administraciul teritoriaze sajaro skolebis inventari. T uzrunvelyofis miznobrivi programis fargleb. Si Se. Zenili iqna 41 530 cali individualuri merxi da skami Rirebulebi. T 2 697 830 lari. igive programi. T 2009 wels moxdeba 416 160 laris Rirebulebis 7 692 cali individualuri merxisa da skamis Se. Zena.
moswavle. Ta saskolo formebi. T uzrunvelyofis miznobrivi programa momaval Taobaze gansaku. Trebuli zrunva saxelmwifo politikis prioritetuli mimar. Tulebaa. , , zogadi gana. Tlebis Sesaxeb” saqar. Tvelos kanoni. T skolas eni. Weba demokratiuli mmar. Tvelobis ufleba, rac gulisxmobs mis uflebas Seimu. Saos individualuri saskolo Cacmuloba. yovelive es emsaxureba moswavle. Ta Soris jansa. Ri atmosferos Seqmnas, bav. Svis Rirsebis dacvasa da Tavisufal pirovnebad Camoyalibebas. moswavle. Ta saskolo formebi. T uzrunvelyofis analizma cxadyo, rom moswavleebs gau. Cnda. T gansaku. Trebuli damokidebuleba saskolo formebisa da u. Sualod sajaro skolis mimar. T, aseve a. Rni. Snulma dadebi. Ti roli i. Tama. Sa socialurad m. Zime mdgomareoba. Si myofi m. Soblebis ekonomikuri problemis gada. Wris saqme. Si. 2005 -2008 wleb. Si a. Waris administraciul teritoriaze sajaro skolebis I-IV klasis moswavle. Ta. Tvis saskolo formebi. T uzrunvelyofis miznobrivi programis fargleb. Si Se. Zenili iqna 66 433 cali saskolo forma Rirebulebi. T 2 848 511 lari. igive programi. T 2009 wels moxdeba 703 122 laris Rirebulebis 16 741 cali saskolo formis Se. Zena.
, , axali skola _ axali biblio. Teka” miznobrivi programa , , axali skola _ axali biblio. Teka” moznobrivi programis mizania a. Waris avtonomiuri respublikis adminisraciul teritoriaze arsebuli skolebis saskolo saxelm. ZRvaneloebi. T uzrunvelyofa, ra. Ta ama. Rldes swavlis done, amas. Tan er. Tad, saskolo biblio. Tekebi Seivsos uaxlesi saxelm. ZRvaneloebi. T. programis fargleb. Si 2005 -2008 wleb. Si a. Waris avtonomiuri respublikis gana. Tlebis, kulturisa da sportis saministros mier sajaro skolebis moswavle. Ta. Tvis Se. Zenil iqna 4 074 999 laris Rirebulebis I_XII klasebis 583 448 cali saskolo saxelm. ZRvanelo.
sportuli skolebis reabilitacia da sportuli inventaris Se. Zenis miznobrivi programebi 2006 wels sportuli skolebis reabilitaciis miznobrivi programis fargleb. Si reabilitirebuli iqna ba. Tumisa da xulos sportuli skolebi _ biujeti 1 121 492 lari, sportuli moednebis m. Seneblobisa da reabilitaciis miznobrivi programis fargleb. Si a. Senebuli iqna 10 sportuli moedani _ biujeti 193 875 lari, sportuli skolebisa. Tvis Se. Zenili iqna 55 898 laris Rirebulebis sportuli inventari. 2008 wels saministros mier a. Waris administraciul teritoriaze arsebuli sportuli skolebisa. Tvis Se. Zenili iqna 12 er. Teuli sportuli sa. Widao xali. Ca saer. To Rirebulebi. T 137 310 lari.
Semoqmedebi. Ti koleqtivebisa. Tvis sasceno kostiumebis Se. Zenis miznobrivi programa~ 24 Semoqmedebi. Ti koleqtivisa. Tvis Se. Zenil iqna 143 615 laris Rirebulebis 617 er. Teuli sasceno kostumi. Ø ba. Tumi – 6 ansamblisa. Tvis Se. Zenil iqna 24 qar. Tulisa da 200 a. Warulis forma; Ø qobule. Ti - 2 ansamblisa. Tvis Se. Zenil iqna 48 qar. Tulisa da 40 a. Waruli forma; Ø xelva. Cauri – 5 ansamblisa. Tvis Se. Zenil iqna - 11 qar. Tuli, 4 lazuri da 62 a. Warulis forma; Ø qeda – 5 ansamblisa. Tvis Se. Zenil iqna 9 qar. Tuli da 59 a. Warulis forma; Ø Suaxevi – 2 ansamblisa. Tvis Se. Zenil iqna 17 qar. Tuli da 59 a. Warulis forma; Ø xulo – 4 ansamblisa. Tvis Se. Zenil iqna 24 qar. Tulisa da 60 a. Warulis forma. a. Wara. Si 55, Turqe. Tis respublika. Si 7 da azerbaijanis respublika. Si 2 moqmedi Semoqmedebi. Ti koleqtivebisa. Tvis 2008 wel. Si a. Waris respublikuri biujeti. T Se. Zenili iqna 43 600 laris Rirebulebis 429 er. Teuli sxvadasxva dasaxelebis musikaluri instrumenti.
ucxoe. Tis uma. Rles saswavleblebsa da dawesebulebeb. Si swavlebisa da sta. Jirebis miznobrivi programa; a. Waris avtonomiuri respublikis gana. Tlebis, kulturisa da sportis saministro 2006 wlidan axorcielebs ucxoe. Tis uma. Rles saswavleblebsa da dawesebulebeb. Si swavlebisa da sta. Jirebis dafinansebis miznobriv programas. a. Rni. Snuli programis fargleb. Si 2006 -2008 wleb. Si ucxoe. Tis uma. Rles saswavlebleb. Si swavlebasa da sta. Jirebaze dafinansda 102 studenti, ris. Tvisac respublikuri biujetidan gamoiyo 262 427 lari. ucxoe. Tis uma. Rles saswavleblebsa da dawesebulebeb. Si swavlebisa da sta. Jirebis dafinansebis 2009 wlis miznobriv programisa. Tvis a. Waris avtonomiuri respublikis biujet. Si ga. Tvaliswinebulia 100 000 lari.
sajaro skolebis personaluri kompiuterebi. T uzrunvelyofa 2005 -2008 wleb. Si a. Waris avtonomiuri respublikis administraciul teritoriaze arsebul 40 sajaro skola. Si Setanili iqna 109 cali personaluri kompiuteri saer. To Rirebulebi. T 149 900 lari.
- Slides: 13