9 8 Modernisma mkslas virzieni 2 Kubisms un

9. 8. Modernisma mākslas virzieni (2) Kubisms un abstrakcionisms I. Kubisms No stila vēstures Kubismam raksturīgās iezīmes Darbu tematika Pablo Pikaso II. Abstrakcionisms No stila vēstures Abstrakcionismam raksturīgās iezīmes Vasilijs Kandinskis Džeksons Poloks Pīts Mondrians Marks Rotko

I. Kubisms No stila vēstures Kubismam raksturīgās iezīmes Darbu tematika Pablo Pikaso

No stila vēstures Mākslinieka draugs Zoržs Braks, pirmo reizi ieraugot šo Pikaso gleznu, esot teicis, ka, skatoties uz to, viņam esot sajūta, it kā viņš ēstu pakulas un piedzertu klāt petroleju. Taču tā tas bija tikai pirmajā neizpratnes brīdī. Vēlāk arī pats Braks kļuva: par kubisma aizstāvi glezniecībā. 1907. g. – kubisms aizsākās ar Pikaso darbu „Avinjonas meitenes”. Kubisms - mākslas virziens, kas radās 20. gs. sākumā Parīzē un visā pilnībā attīstījās Parīzes avangarda ietvaros laikā no 1907. – 1914. gadam un turpinājās līdz pat 20. gs. vidum. Kubisma radītāji bija spāniešu izcelsmes mākslinieks Pablo Pikaso un franču gleznotājs Žoržs Braks. Vēlāk viņiem pievienojās spānietis Huans Griss, Albērs Glēzs, Žans Mecenžē, Fernāns Ležē, Rožē de Lafrenē, Anrī Lefokonjē, Robērs Delonē, Fransiss Pikabija un citi.

No stila vēstures s ak Br so a k Pi Kad 1911. g. kubisti izstādīja savus darbus Neatkarīgo salonā, sabiedrības doma bija satriekta, gleznas uzskatīja kā draudus pastāvošajai iekārtai. Kubisma attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tikai Pikaso turpināja pieturēties pie tā principiem līdz 20 -to gadu vidum un pat vēl ilgāk.

Kubismam raksturīgās iezīmes Kubisms atteicās no romantisma atklātajām jūtu izpausmēm un vizuālā patiesīguma. Kubisti gleznās vienkāršoja ķermeņu un priekšmetu aprises, darot tos līdzīgus ģeometriskām figūrām un to kombinācijām. Trīsdimensionālu kubveida elementu parādīšanās jaunajās gleznās arī deva virzienam nosaukumu. Huans Griss. Pikaso portrets

Kubismam raksturīgās iezīmes Kubisti pilnībā noliedza krāsu. Kompozīcijas tika radītas pelēcīgi brūnu toņu kombinācijās. Pablo Pikaso. Ģitāras spēlētājs Kubisms iznīcina renesanses laikmeta perspektīvu. Vērojot priekšmetus it kā relatīvi, t. i. . No vairākiem skatpunktiem, no kuriem nevienam netiek dota priekšroka, mākslinieks tos uztver vienlaicīgi no augšas un apakšas, no iekšpuse un ārpuses. Līdz ar to renesanses trim telpas dimensijām vēl pievienojas ceturtā – laiks.

Kubismam raksturīgās iezīmes Picasso, Still-Life with Chair Caning, 1912 Kubisti savos darbos ienesa pavisam neparastus elementus – sākot no 1911. gada tajos parādījās iegleznoti burti, vārdi, bet no 1912. gada pavisam sveši materiāli uzlīmēti papīri un tamlīdzīgi. Radās kolāžas (no franču coller – līmēt) tehnika, kas vēlāk izplatījās modernisma mākslā. Pielīmēti tika tapešu, avīžu, vaskadrānu izgriezumi, papīri ar iespiestu šriftu, ļoti raksturīgas bija papīrā attēlotas koka vai šķiedru virsmas. Bez tam krāsvielām klāt tika jauktas smiltis, zāģu skaidas vai pelni, lai radītu ne tikai apskatāmu efektu, bet arī taustāmu.

Darbu tematika Žoržs Braks. Viadukts. Pikaso. Klusā daba ar galvaskausu P. Pikaso. Raudošā Tika tēlotas parastu motīvu ainavas ar pakalniem, ēkām, kokiem, klusās dabas ar P. Pikaso. Klusā daba galdiņiem, traukiem, pudelēm. sieviete

Darbu tematika Huans Griss. Žalūzijas Pablo Pikaso. Sievietes portrets Kubisma mākslā bieži tika atveidotas portretiskas vai sadzīves žanra figūras ar mūzikas instrumentiem, pīpēm, vēdekļiem, kārtīm, avīzēm.

Darbu tematika Griss. Ģitāra Pikaso. Vijole Jo īpaši kubistiem patika attēlot mūzikas instrumentus – ģitāras, vijoles, kuru liektās, lauztās, cietās un reizē caurumotās formas, stīgu līnijām rotātas bija lielisks materiāls kubisma idejai, turklāt atgādināja abstraktāko no mākslas veidiem– mūziku.

Pablo Pikaso 1881 – 1973 Spāņu gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, keramiķis un dizainers. Viņš bija kubisma pamatlicējs kopā ar Žoržē Braku. Sākot ar 1907. gadu, Pikaso mākslā meklēja jaunus risinājumus un tos atrada kubisma virziena idejās, kuru pamatatziņas jau sastopamas pirmajā kubisma virziena gleznā "Aviņonas meitenes" (1907). Pikaso. Pašportetrs

Pikaso. Gernike Gernikas pilsētiņu 1937. gada 26. aprīlī spānijas pilsoņu kara laikā trijās stundās no zemes virsas noslaucīja fašistu lidmašīnu uzlidojums. Pikaso ar vienkāršiem glezniecības paņēmieniem ir izdevies radīt maksimāli iedvesmojošu un emocionāli piesātinātu efektu. Šausmas, izbīlis, panika, ciešanas, sāpes tas viss vienā pašā darbā. Šis darbs uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem sniegumiem pasaules antifašistiskajā mākslā.

Pablo Pikaso. Tirgotāja Volāra portrets Pikaso. Raudošā sieviete Mākslinieks bija apguvis, ka cilvēku sejas var uzbūvēt no pāris ļoti vienkāršiem elementiem.

Pablo Pikaso smējās par tiem, kas pūlējās izskaidrot viņa daiļradi. “Visi grib saprast mākslu, ” viņš sacīja, “bet kādēļ tad nemēģina saprast putnu dziesmu? ” Pablo Pikaso. Ģitāra

II. Abstrakcionisms No stila vēstures Abstrakcionismam raksturīgās iezīmes Vasilijs Kandinskis Džeksons Poloks Pīts Mondrians Marks Rotko

Abstrakcionisms No stila vēstures Pirmie abstrakcionisma darbi tapa 20. gs. sākumā. Par virziena radītāju uzskata Vasiliju Kandinski , kas 1910. gadā radīja iespaidīgu abstrakto akvareli. Abstrakcionisms ir modernisma mākslas virziens, kam raksturīgs nevis konkrēts, īsts, dabisks apkārtējās pasaules objektu attēlojums, bet gan dažādu krāsu laukumu, līniju un formu kombinācijas.

Abstrakcionisma saknes Ekspresionisms Ekspresīvais abstrakcionisms Kubisms Ģeometriskais abstrakcionisms Abstrakcionisma virziena aizsākumi meklējami jau gadsimta sākuma avangarda mākslā - ekspresionismā un kubismā, līdz ar to abstrakcionismu var iedalīt divos novirzienos: ekspresionisma iespaidā dzimušajā ekspresīvajā abstrakcionismā un ģeometriskajā abstrakcionismā, kas sakņojies kubismā.

No stila vēstures Kandinska radītā abstraktā glezniecība 20. gadsimta sākumā Eiropā par plašu virzienu neizvērsās, jo, lai abstrakto mākslu izprastu, jābūt īpaši izsmalcinātai mākslinieciski estētiskajai izjūtai - gan pašam māksliniekam, gan mākslas darbu skatītājam. Bet skatītājs 20. gadsimta sākumā vēl nebija pilnībā pieņēmis avangarda glezniecību kā tādu. Spēju uzplaukumu abstrakcionisms piedzīvoja pēc Otrā pasaules kara ASV, uz kurieni emigrācijā bija devušies agrīnā abstrakcionisma pārstāvji: P. Mondrians, Dž. Polloks u. c.

Abstrakcionismam raksturīgās iezīmes Abstrakcionisma virziena ietvaros mākslinieks atteicās vispār no jebkādu priekšmetu vai figūru attēlošanas, tā radot bezpriekšmetisko mākslu.

Ekspresīvais un ģeometriskais abstrakcionisms Ekspresīvā abstrakcionisma pamatlicējs ir Vasilijs Kandinskis. Ekspresīvais abstrakcionisms tiecās vairot izteiksmīgumu, paust intensīvu pārdzīvojumu, tā pamatā bija liktas subjektīvas izjūtas un intuīcija. Ģeometriskais abstrakcionisms bija racionālāks un tiecās paust objektīvus principus. Tam raksturīga dažādu ģeometrisko formu, krāsu laukumu, taišņu un lauztu līniju kombinēšana.

Vasilijs Kandinskis 1866 -1944 Kompozīcija VIII Ekspresīvā abstrakcionisma pamatlicējs Vasilijs Kandinskis savos darbos centās panākt emocionālu noskaņu, izkārtojot smalkas, lokanas līnijas un reizēm nenoteikti konturētus, reizēm izplūstošus krāsu laukumus. Savām gleznām Kandinskis izvēlējās brīvus nosaukumus - impresija, improvizācija, kompozīcija, kas savā starpā atšķīrās tikai ar hronoloģisku numerāciju.

Vasilijs Kandinskis 1866 -1944 Kompozīcija VII Dzeltens, sarkans zils

Džeksons Poloks 1912 - 1956 Viens no spilgtākajiem ekspresīvā abstrakcionisma pārstāvjiem bija Džeksons Polloks, Viņš izmantoja action painting (darbības glezniecības) metodi , kad krāsa vairs netika uztriepta uz audekla ar otu, bet emocionāli brīvi un kaismīgi izsvaidīta, uzšļakstīta vai uzlieta u. tml. , tā radot vienus no neatkārtojamākajiem darbiem mākslas vēsturē.

Pīts Mondrians 1872 -1944 Kompozīcija ar sarkanu, dzeltenu un zilu Kompozīcija A Pīts Mondrians pārstāvēja abstrakcionisma otru novirzienu ģeometrisko abstrakcionismu, kam raksturīga dažādu ģeometrisku formu (kvadrātu, rombu, ovālu u. c. ), krāsu laukumu, taišņu un lauztu līniju kombinēšana un savstarpējās attiecības. Ģeometriskajā abstrakcionismā nav tādas krāsainības kā abstraktajā ekspresionismā. Pīts Mondrians savu daiļradi novienkāršoja līdz kodolīgajai pilnībai tik tālu, ka strādāja tikai ar trim pamatkrāsām - sarkano, dzelteno un zilo un trīs "ne-krāsām" - balto, melno, pelēko.

Marks Rotko 1903 -1970 M. Rotko aizrāvās ar meditatīvo abstrakcionismu. Viņš radīja savus vienkrāsainos, dažreiz arī divkrāsainos darbus ar sūkli, kas samērcēts krāsā. Tāpēc viņa gleznās nav asi iezīmētu kontūru un krasu toņu pāreju. Darbojoties ar sūkli, krāsas tiek sevišķi gaisīgi, viegli sapludinātas kopā, tā radot smalkas vibrācijas efektu. Mākslinieks tiecās ar savu darbu palīdzību atklāt kādu dziļāku jēgu, kādu domu, un tas tika panākts tieši ar krāsu savstarpējo saspēli, krāsas ietekmi uz skatītāju. Katra krāsa tika pasniegta ar savu nozīmi, savu dziļāku jēgu un simbolu.

9. 8. Modernisma mākslas virzieni (2) Kubisms un abstrakcionisms Prezentācijai izmantotie avoti: Jermolajeva, J. , Jermolajevs V. , Mūrnieks, A. , Kultūra 20. gs. , - Rīga: RAKA, 2002 Kačalova , T. , Pētersons R. Mākslas vēstures pamati II daļa. –Rīga, 1997. Kļaviņš, E. , Kubisms, Ļatvijas enciklopēdija”, Rīga 1994 Rubenis, A. 20. gadsimta kultūra Eiropā, - Rīga: Zvaigzne ABC, 2004 Kamings, R. , Lielie meistari, Zvaigzne ABC Jouni Ekonens u. c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 http: //lv. wikipedia. org/wiki http: //valoda. ailab. lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L. Zitāne