9 7 Modernisma mkslas virzieni 1 Ekspresionisms un

9. 7. Modernisma mākslas virzieni (1) Ekspresionisms un Fovisms I. Ekspresionisms No stila vēstures Ekspresionismam raksturīgās iezīmes Darbu tematika Ekspresionisma spilgtākie pārstāvji II. Fovisms No stila vēstures Fovismam raksturīgās iezīmes Darbu tematika Fovisma spilgtākie pārstāvji

I. Ekspresionisms No stila vēstures Ekspresionismam raksturīgās iezīmes Darbu tematika Ekspresionisma spilgtākie pārstāvji

No ekspresionisma stila vēstures (1. ) Ekspresionisms – pēc dažādiem kritērijiem – ilga no aptuveni 1905. gada līdz aptuveni 1925. gadam. Visspilgtāk tas izpaudās vācu mākslā, taču ekspresionistu darbi tapa arī ārpus Eiropas (Krievijā un ASV). Savu uzplaukumu piedzīvoja 20. gadsimta sākumā Vācijā Ar kontrastējošām krāsām un deformētām formām ekspresionisti protestēja pret sava laika sabiedrisko iekārtu, pieaugošo militārismu un šovinismu. Ekspresionisti nepieņēma arī klasiķu, piemēram, Rafaela rožaino dzīves tēlojumu, to uztvēra kā liekulību. E. Kirhners Ekspresionistu filozofijas pamatā bija doma, ka mākslas uzdevums nav izskaistināt rūgto dzīves realitāti, kurā valda nabadzība, kaislības un varmācība.

No ekspresionisma stila vēstures (2. ) K. Šmits-Rotlufs. Ainava ar sēdošo figūru. Ekspresionisma vadmotīvs – cilvēka iekšējā pasaule. Daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka subjektīvās emocijas, nevis reālo pasauli, objektīvo īstenību. Ar dramatiskiem sižetiem un ar radītajiem tēliem ekspresionisti izraisīja skatītājā šausmu izjūtu un ierāva psiholoģiskajā atmosfērā, kura ietekmējusi autoru. Ekspresionisma mākslā visbiežāk izpaudās negatīvas, slimīgas emocijas: depresija, ilgas, bailes, galējas šausmas. Ekspresionisti nepielūdza skaisto. Estētiskais princips tika atbīdīts otrajā plānā.

No ekspresionisma stila vēstures (3. ) “Tilts” “Zilais jātnieks” Ekspresionisma attīstības pamatā bija divas mākslinieku grupas – Die Brück (“Tilts") Drēzdenē (dibināta 1905. gadā) un Der Blaue Reiter (“Zilais jātnieks") F. Marks. Minhenē (dibināta Zirgi 1911. gadā). E. Nolde. Maskas

Tilts Grupas mākslinieki: E. L. Kirhners, Ē. Hēkels, K. Šmits. Rotlufs, E. Nolde, M. Pehšteins, O. Millers u. c. Kirhners. Pašportrets zaldāta formā E. Hekels. Sēdošā sieviete Grupas nosaukums nāk no Frīdriha Nīčes darba “Tā runāja Zaratustra" vietas, kurā autors runā par cilvēces potenciālu kļūt par evolucionāru "tiltu" uz labāku nākotni un pārcilvēku. Die Brücke biedri vēlējās kļūt par tiltu starp tradicionālo vācu glezniecību un nākotnes mākslu. "Tilta" mākslinieki izveidoja īpatnēju apvienības stilu, cenšoties maksimāli ietekmēt skatītāju, līdz augstākai neglītuma pakāpei pārveidojot cilvēka ķermeni (piemēram, Hekela darbs "Sēdoša sieviete", 1914; Kirhnera darbs "Pašportrets zaldāta formā" Sākotnēji darbu tematikas pamatā bija pilsēta, kuru mākslinieki ar izkropļotām figūrām un krāsām attēloja kā svešu, naidīgu vidi, taču vēlāk darbu tematika paplašinājās. Grupa izjuka 1913. gadā mākslinieku uzskatu atšķirīguma dēļ

Zilais jātnieks Biedri: V. Kandinskis, F. Marks, A. Make, A. Kubīns, P. Klē un citi. F. Marks. Zilais jātnieks F. Marks. 1911 Nosaukums saistīts ar tās dibinātāja Kandinska mīlestību uz zilo krāsu un F. Marka patiku pret zirgiem. Kandinskis uzskatīja, ka zilais ir garīguma krāsa un ka, jo tumšāks tas ir, jo vairāk modina cilvēka tieksmi uz mūžīgo. Marks 1903. gadā bija arī uzgleznojis darbu ar šādu nosaukumu (Der Blaue Reiter). Apvienības "Zilais jātnieks" mākslinieki atbalstīja V. Kandinska izstrādāto teoriju, ka vienīgais ceļš pasaules izzināšanā ir cilvēka personiskais pārdzīvojums, bet vienīgais mākslinieka daiļrades veicinātājs – zemapziņas impulss. "Zilā jātnieka" mākslinieki meklēja harmoniskas krāsu kombinācijas, interesējās par zilo toņu variācijām un formas tiecās skaldīt, nevis deformēt. Apvienības darbību pārtrauca Pirmais pasaules karš, un, atbilstošos apstākļos, atšķirīgi kļuva arī tās biedru mākslinieciskie ceļi.

Ekspresionisma izpausmes formas bija ļoti daudzveidīgas un neiekļāvās noteiktā stilistiskā kopumā. Katrs ekspresionists personiski izvēlējās modernistisko virzienu izteiksmes līdzekļus, lai vai nu ar krāsu plūsmu, vai sakāpinātu lineārismu (lineārs – tāds, kas saistīts tikai ar vienu dimensiju, ar līniju), vai ar attēlojamo tēlu izraisītās šausmu izjūtas palīdzību ierautu skatītāju tajā psiholoģiskajā atmosfērā, kas ietekmējusi autoru. E. Nolde. Pravietis. (sakāpināts lineārisms) K. Šmits-Rotlufs. Sievietes portrets. (krāsu plūsma) Stila iezīmes (1) Otto Dikss. Galvaskauss (šausmu izjūta)

Stila iezīmes (2) A. Makē. Krievu balets Ekspresionisma mākslā tēlojuma vienīgais objekts ir autora iekšējais pārdzīvojums.

Stila iezīmes (3) Ekspresionisma mākslai raksturīga realitātes izkropļošana ar nolūku radīt emocionālu efektu un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas Heinrich Campendonk. Māte ar bērnu

Stila iezīmes (4) K. Šmits-Rotlufs. Zvejnieku piestātne Ekspresionisms atsakās no īstenības atdarināšanas un stingri vēršas pret dabas kopēšanu.

Stila iezīmes (5) Karl Schmidt-Rottluff Meitene pie spoguļa Pēc ekspresionistu domām, mākslai nav jābūt skaistai, tai vienīgi jādod māksliniekam iespēja sevi pašizteikt. Viņi savos darbos ar deformācijas līdzekļiem centās maksimāli uzsvērt neglītumu.

Stila iezīmes (6) Ē. Hekels. Drēzdenes nomale Ekspresionisma ienaidnieki ir industrializētā sabiedrība, kurā vairs nav vietas cilvēkam, un mietpilsoniskā ikdiena, kurā nav iespējama gara attīstība.

Stila iezīmes (7) Ludvig Meidner. Apokaliptiskā ainava Ekspresionisti veidoja stāstošas, informatīvas gleznas, lai ar to palīdzību informētu ne tik daudz par faktiem, kā par cilvēka garīgās dzīves izpausmēm, par kapitālisma pretrunu radītajiem psihiskajiem kropļojumiem un to sekām.

Stila iezīmes (8) Chaim Soutine. Ainava “Wiev of Ceret”(19191920) Ekspresionisms veidojās, noliedzot prātam aptveramo un uzsverot iracionālo (prātam neaptveramo, neloģisko).

Darbu tematika Aleksejs Javlinskis Otto Dikss Prāgas iela Kēte Kolvica Ekspresionisti attēlo moderno pasauli, īpašu uzmanību veltot pilsētas dzīves smagumam. Labprāt pievēršas arī ainavai. Starpkaru perioda saspringtā gaisotne liek pievērsties modernajā pasaulē valdošās nežēlības un šausmu attēlošanai.

Spilgtākie pārstāvji Mākslinieku apvienība “Tilts” Eduards Munks Mākslinieku apvienība “Zilais jātnieks” Vinsents van Gogs Vasilijs Kandinskis Emīls Nolde Francs Marks E. Ludvigs Kirhners Augusts Make Ēriks Hekels

E. Munks (1863– 1944) • Slavenākais ekspresionisma virziena pārstāvis. • Savā mākslā pievērsās mistisku pārdzīvojumu un drūmu, traģisku noskaņu atainojumam. Galvenie viņa darbu motīvi bija nāve, vājprāts, slimības, instinkti un mīlestības ciešanas. E. Munks. Bailes

Eduards Munks “Kliedziens” Viens no Munka nozīmīgākajiem sniegumiem mākslā ir gleznu cikls "Dzīve" (1893– 1900), kas ietver četras tēmas: mīlestības pamošanās, mīlestības uzliesmojums un izdegšana, bailes no dzīves, nāve. Bailes no dzīves pauž Munka slavenā glezna "Kliedziens“ (1893), kas eksistē ap 50 variantos (!), un kurā redzams trausls jauneklis, kam sejā izceļas vienīgi bailēs ieplestās acis un izmisuma pilnā kliedzienā atvērtā mute. Taču būtībā kliedz nevis jauneklis, bet visa daba ap to, jo baiļu un izmisuma noskaņu gleznā izraisa gan zilimelnie fjorda (šaurs, garš un dziļš jūras līcis ar stāviem krastiem) ūdeņi, gan asinssārtās debesis.

Edvarts Munks Evening on Karl Johan Street

Edvards Munks Bezcerība Meitenes uz tilta

Vinsents van Gogs Ciprešu lauks Zvaigžņotā nakts Pētnieki ekspresionisma iezīmes saskata jau postimpresionista van Goga darbos un viņš kļūst par vienu no mākslinieku apvienības “Tilts”iedvesmotājiem.

Emīls Nolde Viņa darbiem raksturīgs pirmatnīgs un kaisls misticisms Abendlandschaft mit Mühle. Um 1925 Schlepper auf der Elbe, 1910

Emīls Nolde Ainava. Farmhouse at the Water

E. L. Kirhners Berlīnē viņš ataino samāksloto un tukšo pilsētas sabiedrību Hallesches Tor, Berlin 1913 Nollendorf Square

E. L. Kirhners Pievēršas stūrainām formām un saplacinātiem apjomiem Blick auf Davos under Snow 1923

E. L. Kirhners Stafelalp im Schnee The Red Tower at Halle 1915

Ēriks Hekels Iedvesmu radis āfrikāņu maskās Vējdzirnavas Rote haeuser 1908.

Ēriks Hekels Ainava pie Drēzdenes Jūras ainava

Vasilijs Kandinskis Murnau Street with Women, 1908 Viņa vienkāršotās, ekspresionistiskās ainavas ietver sevī krāsainu lirismu. Munich Schwabing with the Church of St. Ursula

Vasilijs Kandinskis Drīz vien mākslinieks pievērsās pilnīgi abstraktām kompozīcijām Houses in Munich Rudens Bavārijā

Francs Marks Augusts Makē. Mākslinieka portrets The Bewitched Mill

Augusts Make Deutsch Landschaft bei Hammamet Mākslinieks izmanto gaišu un dzīvu krāsu paleti. Helles haus

Augusts Make Kairouan-I Kairouan, Tunesia

II. Fovisms No stila vēstures Fovismam raksturīgās iezīmes Darbu tematika Fovisma spilgtākie pārstāvji

No Fovisma stila vēstures Fovisms bija pirmais avangardistu mākslas virziens franču glezniecībā. Tas radās laikā no 1894. -1897. g. , kad Gistava Moro darbnīcā Parīzes mākslas skolā satikās jauni mākslinieki. 1905. g. Rudens salonā grupas izstādītie darbi ar savu neierasti “mežonīgo” krāsainību izraisīja skandālu. Žurnālists Luijs Voksels nodēvēja virziena pārstāvjus par “mežonīgajiem zvēriem” (les fauves) Lai arī Kamils Moklērs rakstīja par krāsu podu, kas iemests publikai sejā, tomēr fovistu piedāvātās neierastās gleznieciskās vērtības atzina uz jaunām mākslas tendencēm noskaņotie laikabiedri un "plēsoņu" darbi kļuva par pirmo mākslas revolūciju 20. gadsimtā. Fovisma virziena uzplaukuma laiks bija no 1905. – 1907. gadam, pēc tam tas apsīka.

Fovismam raksturīgās iezīmes Neslēpta nevērība pret dabas formām. Agresīvas krāsas. Košo, nejaukto krāsu efekti. A. Derēns. Ceļš kalnos. Viņi uzsvēra mākslinieciskās formas nozīmi, izmantoja “nedabīgi” spilgtus krāsu salikumus, skičveidīgu triepienu, gaišu kolorītu, melnu kontūru un ornamentālu fonu. A. Matiss

Fovismam raksturīgās iezīmes M. Vlaminks Fovistu triepiens (faktūra) bija biezāks kā impresionistie, platāks, veidojās lielāki tīras krāsas laukumi; līnijas, ja tās tika izmantotas, bija biezas, pagarinātas krāsu joslas. Krāsu laukumu robežas un kontūras nebija ģeometriski pareizas un stingras, pagarinātie triepieni parasti bija nelīdzeni, brīvi, tie veidoja neregulāras formas un krāsu zonas. Krāsa tika uzklāta sedzoši, citkārt biezi, saglabājot impulsīvas, atraisītas glezniecības pazīmes. Atteikšanās no gaismēnām ļauj padarīt gleznas spilgtas un emocionāli spēcīgas.

Darbu tematika Iemīļotākais žanrs – ainava Lauki Vlaminks. Les Ramasseurs de Pommes de Terre Jūra A. Markē. Lielpilsēta Derēns. Laivas piestātnē.

Spilgtākie fovisma pārstāvji Anrī Matiss Albērs Markē Žoržs Braks Andrē Derēns Moriss Vlaminks Žoržs Braks

Anrī Matiss (1869– 1954), fovisma virziena tipiskākais pārstāvis Matiss labprāt pievērsās spilgti krāsainiem objektiem, gleznojuma plaknes ieklājot ar tīru sarkano vai arī zaļo, zilo, violeto krāsu. Notre-dame View of Callioure

Albērs Markē Raksturā kautrīgo, bet neatkarīgo mākslinieku neietekmēja publikas gaume un sabiedriski pagodinājumi, viņš ļāvās tikai gleznošanas kaislībai. Cheval à Marseille. 1916 La Plage de Fécamp

Albērs Markē Le Pont - Neuf Būtībā Markē tā īsti nevar pieskaitīt tipiskajiem “meža zvēriem”, jo viņš gleznoja rāmā, pelēkbālā kolorītā. Markē aizrāvās ar ainavas žanru, gleznojot Parīzi un Neapoli, Alžīru un Hamburgu. Lent to the Armory Show

Albērs Markē Port de Marseille sous Porto de Hamburgo

Andrē Derēns Charing Cross Bridge, London “Fovisms mums nozīmēja pārbaudi ar uguni, krāsas kļuva par dinamīta lādiņiem, kam vajadzēja sprāgt gaismas iedarbībā” (A. Derēns) Collioure 1905

Andrē Derēns Laivas Fovisti uzstājās pret tādu mākslu, kas, pēc viņu domām, līdzinājās no dzīves novilktām klišejām. Suburb of Collioure

Andrē Derēns Māksliniekam neapšaubāmi jābūt skaidrībā, ka viņa gleznā ir nosacītība, taču, pat atkāpjoties no dabas, jābūt pārliecībai, ka viņš to dara, lai dabu pilnvērtīgāk atveidotu. Parlamenta ēka Londonā Temza

Moriss Vlaminks Tipiskākais fovists Šatū tilts. Viņš no tūbiņām nejauktās izspiestās krāsas izsvaidīja pa audeklu jūtu satraukumā.

Moriss Vlaminks The Circus Le Remorqueur à Chatou Bieži attēlojamo objektu izvēli noteica to piemērotība meklētajai krāsainībai, piemēram, iela vai osta ar spilgtiem karodziņiem un burām, pludmale ar raibām teltīm, plakātiem aplīmēta siena,

Moriss Vlaminks La Seine et le Pont Mākslinieki atbrīvoja glezniecību no jebkādām saiknēm ar reliģiju, vēsturi, literatūru, taču ne no saiknēm ar realitāti.

Moriss Vlaminks Chatou, with Red Tree Le Pont de Chatou Tugboat on the Seine, Chatou

Moriss Vlaminks Restaurant de la Machine Seine Chatou

Žoržs Braks Laivu piestātne Žoržs Braks dažus gadus vēlāk kopā ar Pikaso radīs kubismu.

Žoržs Braks

9. 7. Modernisma mākslas virzieni (1) Ekspresionisms un Fovisms Prezentācijai izmantotie avoti: Jermolajeva, J. , Jermolajevs V. , Mūrnieks, A. , Kultūra 20. gs. , - Rīga: RAKA, 2002 Jouni Ekonens u. c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 Kačalova T. , Pētersons R. Mākslas vēstures pamati II daļa. –Rīga, 1997. Rubenis, A. 20. gadsimta kultūra Eiropā, - Rīga: Zvaigzne ABC, 2004 http: //lv. wikipedia. org/wiki http: //valoda. ailab. lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L. Zitāne