8 klase I Kas ir mija Maisjumu sadalanas

  • Slides: 14
Download presentation
8. klase I. Kas ir ķīmija? Maisījumu sadalīšanas veidi.

8. klase I. Kas ir ķīmija? Maisījumu sadalīšanas veidi.

Neviendabīgu maisījumu sadalīšanas veidi • Maisījumu veido: Divu vairāku cietu vielu daļiņas Šķirošana Sijāšana

Neviendabīgu maisījumu sadalīšanas veidi • Maisījumu veido: Divu vairāku cietu vielu daļiņas Šķirošana Sijāšana ar sietu Iedarbība ar magnētu

Sijāšana • Ja maisījumu veido daļiņas, kurām ir dažāds izmērs, tad to atdalīšanai var

Sijāšana • Ja maisījumu veido daļiņas, kurām ir dažāds izmērs, tad to atdalīšanai var izmantot sijāšanu ar sietu.

Šķirošana • Ja maisījumu veido divas vairākas cietas vielas, tad tās var atdalīt šķīrojot.

Šķirošana • Ja maisījumu veido divas vairākas cietas vielas, tad tās var atdalīt šķīrojot. Šķirot var ar nūjiņu vai pinceti. Maisījuma sastāvdaļas šķiro pēc formas, krāsas un lieluma.

Iedarbība ar magnētu • Ar magnētu no vielu maisījuma var atdalīt tikai dzelzs skaidas

Iedarbība ar magnētu • Ar magnētu no vielu maisījuma var atdalīt tikai dzelzs skaidas un cietus dzelzs savienojumus.

Neviendabīgu maisījumu sadalīšana • Maisījumu veido: Cietas nešķīstošas vielas un šķidrums Filtrēšana Nostādināšana Centrifugēšana

Neviendabīgu maisījumu sadalīšana • Maisījumu veido: Cietas nešķīstošas vielas un šķidrums Filtrēšana Nostādināšana Centrifugēšana

Filtrēšana • Filtrēšana ir attīrīšanas metode, ar kuru var atdalīt maisījumu, kurš sastāv no

Filtrēšana • Filtrēšana ir attīrīšanas metode, ar kuru var atdalīt maisījumu, kurš sastāv no šķidras vielas un tajā esošiem mehāniskajiem piemaisījumiem. • • Māla un ūdens maisījums, smilšu un ūdens maisījums. Veicot filtrēšanu, jāievēro šādi noteikumi: 1. 2. 3. Filtra lielumam jāatbilst nogulšņu daudzumam: jo mazāk nogulšņu, jo mazākam jābūt filtram un otrādi. Šķidrums uz filtra jālej tikai gar stikla nūjiņu, šķidruma līmenim jāatrodas 3 5 mm zem filtra malas. Pirms filtrēšanas filtrs uz piltuves jāsamitrina ar filtrē jamo šķidrumu; samitrināšanai jālieto tikai tīrs šķidrums. 4. Filtra līmenim piltuvē jāatrodas zemāk par piltuves malām, bet nogulsnes drīkst aizņemt ne vairāk kā pusi no filtra.

Filtrēšana Fitrēšanas princips:

Filtrēšana Fitrēšanas princips:

Nostādināšana • Nostādināšana ir cietu vielu daļiņu atdalīšana no šķidruma, ļaujot tām nogulsnēties gravitācijas

Nostādināšana • Nostādināšana ir cietu vielu daļiņu atdalīšana no šķidruma, ļaujot tām nogulsnēties gravitācijas iedarbībā. • Šķidruma mehānisku noliešanu no nogulsnēm sauc par dekantēšanu. • Nostādinot var atdalīt arī divus šķidrumus, kuri nešķīst viens otrā (emulsijas). Šo metodi lieto, lai atdalītu šķidras vielas ar dažādiem blīvumiem.

Centrifugēšana • Šķidrumus, kuriem ir dažādi blīvumi, var atdalīt, izmantojot centrifūgas. Tajās atdala, piemēram,

Centrifugēšana • Šķidrumus, kuriem ir dažādi blīvumi, var atdalīt, izmantojot centrifūgas. Tajās atdala, piemēram, krējumu no piena

Viendabīgu maisījumu sadalīšana • Maisījumu veido: Cieta šķīstoša viela un šķidrums Iztvaicēšana Ietvaicēšana Destilēšana

Viendabīgu maisījumu sadalīšana • Maisījumu veido: Cieta šķīstoša viela un šķidrums Iztvaicēšana Ietvaicēšana Destilēšana

Iztvaicēšana • Iztvaicēšanu lieto vielas atdalīšanai no šķīdinātāja. Karsēšanu veic līdz viršanas temperatūrai. Iztvaicēšanu

Iztvaicēšana • Iztvaicēšanu lieto vielas atdalīšanai no šķīdinātāja. Karsēšanu veic līdz viršanas temperatūrai. Iztvaicēšanu jeb ietvaicēšanu veic porcelāna bļodiņā vai vārglāzē. Iztvaicēšanas princips:

Ietvaicēšana • Dažreiz lieto ietvaicēšanu, t. i. , ūdeni iztvaicē tikai daļēji. Rezultātā iegūst

Ietvaicēšana • Dažreiz lieto ietvaicēšanu, t. i. , ūdeni iztvaicē tikai daļēji. Rezultātā iegūst koncentrētāku šķīdumu, kuru atdzesējot izšķīdinātā viela izdalās kristālu veidā, bet piemaisījumi paliek šķidrumā. Šādu vielu attīrīšanas paņēmienu sauc arī par kristalizāciju.

Destilācija • Destilācija ir šķidro vielu atdalīšanas metode, kas balstās uz viršanas temperatūru starpību.

Destilācija • Destilācija ir šķidro vielu atdalīšanas metode, kas balstās uz viršanas temperatūru starpību. Destilējot var atdalīt vielas ar zemāku viršanas temperatūru no vielām, kurām ir augstāka viršanas temperatūra. Sildot destilācijas kolbā ielieto šķidrumu, iztvaiko tā sastāvdaļa, kurai ir zemāka viršanas temperatūra. Tvaiki nokļūst dzesētājā, kur tie kondensējas. Kondensātu savāc uztvērējtraukā. Destilācijas kolbā paliek grūti gaistošie un negaistošie piemaisījumi.