2 3 Cilvks un sabiedrba Sens Divupes kultr

2. 3. Cilvēks un sabiedrība Senās Divupes kultūrā Ievadjautājumi ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS KULTŪRAS PERIODI KULTŪRAS NOZĪMĪBA Divupiešu pasaules skatījums ETNOCENTRISKĀ PASAULES IZJŪTA POLITEISMS RADĪŠANAS MĪTI Zinātnes aizsākumi, tehn. izgudrojumi MATEMĀTI KA MEDICĪN A ASTRONOM IJA ASTROLOĢ IJA TEHN. IZGUDR.

Ievadjautājumi 40. 0003000 2000 1000 500 1 500 Ko šie attēli tev stāsta par Divupes kultūru? 1000 1500 1600 1800 2000

Senatnes uzdotā mīkla Kas, tavuprāt, attēlots uz šīs senās māla plāksnītes?

Ģeogrāfiskais novietojums, tā ietekme uz kultūru Ko nozīmē vārds Mezopotāmija? Kuras valsts teritorija tā šodien atrodas? Ar kurām citām zemēm to saista auglīgais pusmēness? • • Kas tās iedzīvotājiem varēja radīt nedrošības izjūtu? Kas lika uztvert Divupi kā paradīzi zemes virsū?

Divupes kultūras hronoloģija 4. g. t. p. m. ē. 3. 2. 18. -16. gs. Šumeru – Akadu periods (4. -3. gt. ) Vecbabiloniešu periods (18. -16. gs. ) 1. 13. 7. - 6. gs. Asīriešu Jaunbabiloperiods niešu (13. periods 7. gs. ) (7. -6. gs. )

Šumeru-Akadu periods Spriežot pēc atrastajām statujām, izskatā šumeri bija ļoti īpatnēji: platu seju, lielām acīm, asiem deguniem, izvirzītiem žokļiem. Ap 4. gadu tūkstoti p. m. ē. Divupē dzīvoja šumeri. 3. gt. vidū akadi valdnieka Sargona vadībā pakļāva šumerus, mantojot viņu kultūru.

Šumeru pilsētas Divupē šumeri cēla savas pirmās pilsētas un veidojas nelielas pilsētvalstis, no kurām pazīstamākās ir Ūra (attēlā), Lagaša, Urūka. Pilsētas te veidojušās jau 5. gadu tūkstotī p. m. ē. Pilsēta sākotnēji bija liels ciems, kurā atradās galvenais tirgus, templis dieviem, tiesu un sanāksmju vieta. Lagašas valsts centrā bija galvaspilsēta ar ķieģeļu nocietinājumiem, valdnieka pili un galveno templi.

Divupiešu pilsētas Uruka Galvenais celtniecības materiāls bija māls. No māla ķieģeļiem cēla galvenās sabiedriskās ēkas, bet no niedru un māla sajaukuma – zemnieku būdas. Pilsēta bija apgabala saimnieciskais, administratīvais, reliģiskais un kultūras centrs. Galvenais produkcijas ražotājs, tomēr bija ciema kopiena. Divupi uzskata par zemi, kurā dzimusi zemkopība. Labības graudi sākumā lietoti uzturā putraimu veidā, vēlāk atklāts paņēmiens cept neraudzētas mīklas plāceņus. Tikai pamazām izveidojusies māka cept maizi tādu, kādu pazīstam mūsdienās.

Zikurāts Katras šumeru pilsētas centrā atradās galvenais templis – zikurāts. Tas bija veidots pakāpju piramīdas formā. Pamatā zikurātam ir liels, no ķieģeļiem celts četrstūrains kubs (vai nošķelta piramīda), uz kura uzlikts nākamais, taču mazāks, tad vēl cits. Beidzot uz augšējā kuba atradās svētnīca.

Šumeru sasniegumi Pēc pētnieku domām, šeit izgudrots arī rata ritenis. Cilindriskais zīmogs Šumēri radījuši pirmo zināmo daiļdarbu - Ļeģenda par Gilgamešu” Šumēru izveidotā rakstības forma - ķīļraksts Arfa Divupiešiem piedēvē buras izgudrojumu Divupes kultūras pamatu veidoja tieši šumeru un akadiešu sasniegumi. Tos vēlāk pārmantoja citas tautas, piemēram, asīrieši un kaldieši jeb haldeji, veidojot savas impērijas.

Vecbabilonijas periods 18. -16. gs. p. m. ē. Vecbabilonijas periodā par galveno dievu kļūst Marduks. Pazīstamākā no Divupes valstīm, tomēr ir Babilonijas valsts ar galveno pilsētu Babiloniju jeb Bābeli.

Bābele Mūra noformējuma fragments ar krāsotām māla naglām, kas iespiestas mīkstā apmetumā. Bābeli ar vairāk nekā 80000 iedzīvotāju var uzskatīt par pirmo lielpilsētu.

Hammurapi likumi Ķīļraksts Valdnieks Hammurapi Cilnis, kurā redzams, kā pats dievs Marduks valdniekam Hamurapi nodod valdīšanas tiesības. Hammurapi bija Babilonijas valdnieks (1792. g. -1750. g. p. m. ē. ). Viņš radīja pirmo rakstīto likumu krājumu. Tie bija 282 likumi, kas palīdzēja iedzīvotājiem izprast pasaules kārtību un arī cienīt savu valsti. Likumu stēla

Asīriešu periods 13. 7. gs. p. m. ē. Asīrija 1. gt. sākumā p. m. ē. kļuva par militāru lielvalsti, un tas atspoguļojās arī viņu mākslā un arhitektūrā.

Asīriešu sasniegumi Lapaspuse no māla grāmatas Par Asīrijas valsts centru kļuva Ninīve. Slavenākie valdnieki: Sargons II un Ašurbanipals, kas savā pilī savāca grandiozu māla plāksnīšu bibliotēku. Spārnotais vērsis pie Sargona II pils vārtiem

Jaunbabilonijas periods 7. -6. gs. p. m. ē. Bābeles tornis Pēdējās lapaspuses Senās Divupes kultūrā ierakstīja babilonieši ar valdnieku Nebukadnecaru priekšgalā. Sestā gadsimta vidū Divupes zemes iekaroja persieši.

Bābeles pilsēta

Kultūras nozīmība Viena no senākajām civilizācijām Pirmā rakstība Pirmais zināmais daiļdarbs Pirmās skolas Pirmā bibliotēka Pirmais ritenis Pirmie kalendāri

II. Divupiešu pasaules uzskats I. Etnocentriskā pasaules izjūta>> Pasaules uzbūves skaidrojums III. Radīšanas mīti Savas vietas apzināšanās Pasaules radīšana (kas? no kā? ) Cilvēka radīšana (no kā? kas? kāpēc? ) II. Politeisms Dievu hierarhija Jaunie un vecie dievi Dievu un likteņa attiecības Tuvie un tālie dievi

Etnocentriskā pasaules izjūta lika šumeriem iztēlē sevi novietot pasaules okeāna apskalotā viduspunktā, sadalot teritoriju savējā, tuvajā, labajā un tālajā, svešajā ļaunajā. Pasaules koka atveidojums senā asīriešu cilnī Pasaules koks kā Visuma simbols: lapotne – debesis (dievu valstība), stumbrs – Zeme (cilvēku mājvieta), saknes – pazeme (mirušo valstība)

Politeisms. Dievu hierarhija Dievu attiecības raksturo hierarhiska pakārtotība. Katram atbilst savs ranga skaitlis. Jo tas lielāks, jo lielāka dieva nozīme hierarhiskajā sistēmā. Anu (60) Tulkojumā nozīmē “debesis”. Enlils (50). Radījis no Tiamatas ķermeņa kosmosu un pasauli. Enki vēlāk Ea (40). “Zemes kungs” - radījis cilvēku. Inanna vēlāk Ištara (10). Lielā debesu dieviete.

Jaunie un vecie dievi Tiamatas un Marduka cīņā atbalsojas kosmiskās uzbūves pamatprincipi: tumsa cīnās ar gaismu, labais ar ļauno, vecais cenšas kavēt jaunā attīstību. Šie mūžīgie lielumi ir likti pasaules dialektiskās attīstības pamatā un darbojas vēl šodien.

Tuvie un tālie dievi Tālie dievi Radījuši pasauli un cilvēkus, tāpēc ievērības cienīgi un godājami Tuvie dievi Palīdz risināt ikdienas dzīves problēmas

Pasaules radīšana Pasaule tiek radīta cīņas rezultātā, ar zobenu pārdalot Tiamatas ķermeni divās daļās un ar tām nošķirot debesis no zemes.

Cilvēka radīšana Šumeru versija Tā kā dieviem kļuvis par grūtu nest dzīves nastu, tie nolēmuši radīt cilvēku, lai tas kalpotu dieviem un uzņemtos daļu no darba: sagādātu barību, iekārtotu mītnes, raktu kanālus. Cilvēkos virsroku gūst pašlabuma kāre un tie neattaisno uz viņiem liktās cerības. Tāpēc dievi tos soda ar dažādām nelaimēm un sērgām. Babiloniešu versija Cilvēka radīšana ir dieva Marduka nopelns. Viņš to rada no briesmoņa Kingu asinīm, sajaucot tās ar māliem. Rada dieviem līdzīgus, tikai vārgākus un nespēcīgākus, un mirstīgus. Secinājums Divupē cilvēks nav dievišķs, viņš ir tikai dievu vergs. Mirušo sagaida visai nepievilcīga eksistence drūmā aizkapa valstībā, kur jāēd samazgas un jāvārtās putekļos. Cilvēka uzdevums ir nevis domāt par iekļūšanu dievišķajā pasaulē, bet dzīvot zemes dzīvi, jo ar tādu nolūku viņš radīts. Salīdzini cilvēka statusu divupiešu un ēģiptiešu radīšanas mītos!

III. Zinātņu aizsākumi Divupē Matemātika • Seksigezimālā un decimālā skaitīšanas sistēma; • 15 zīmju skaitļi • Kuba un kvadrāta saknes • 360 o Astronomija • Mēness kalendārs • 7 planētas (7 dienas ned. ) • Spēja izrēķināt Saules un Mēness aptumsumus Medicīna • • Medicīniskā literatūra Operācijas Maģiskā ārstniecība Tautas dziedniecība Astroloģija • Cilvēka likteņa sasaiste ar zvaigžņu stāvokli • 12 zodiaka zvaigznāji

Matemātikas attīstību lielā mērā izraisīja pati dzīves nepieciešamība: vajadzība būvēt sarežģītas irigācijas sistēmas prasīja pamatīgas matemātikas un ģeometrijas zināšanas, bez aprēķiniem nekad nevarētu uzbūvēt grandiozās pilis, nocietinājumus, slavenos gaisa dārzus vai torņus, kuri, kā leģendas stāsta, veduši vai uz pašām debesīm. Tempļa celtniecība Urukā

Matemātika Atšķirībā no mūsējās decimālās skaitīšanas sistēmas, kas balstās uz skaitli 10, šumeri lietoja tā saucamo seksigezimālo sistēmu, kuras pamatā bija skaitlis 60. Šo sistēmu atsevišķās sfērās lietojam vēl šodien: joprojām "pulksteņu ciparnīcu dalām 12 stundās, stundu - 60 minūtēs, bet minūti -60 sekundēs. Vecākie ļaudis atceras droši vien tādus lielumus kā šoku - 60 gabali, kāļu 30 gabali, duci - 12 gabali; tas ir mantojums no senās Šumeras“ Arī akadieši lietoja šo sistēmu, bet paralēli arī decimālo. Lai abas savienotu, tika veidotas skaitļu tabulas, kurās parādījās pat tik milzīgi skaitļi, kuri mūsu rakstībā būtu izsakāmi ar piecpadsmitzīmju skaitļiem, kamēr grieķi operēja ar pieczīmju skaitļiem, bet miljona jēdziens radās tikai deviņpadsmitajā gadsimtā.

Matemātika Pitagora teorēma babiloniešu versijā. Plāksnīte ar matemātikas uzdevumiem un jautājumiem. Ap 1700 p. m. e. Izrādās, ka pat slavenais grieķu matemātiķis Pitagors savu ne mazāk slaveno teorēmu aizguvis no babiloniešiem, kuri to lietojuši jau tūkstoš gadus iepriekš. Vēl par matemātiskās domas attīstības līmeni liecina prasme izvilkt kvadrāta un kuba saknes.

Medicīna Ārstniecības process Plāksnīte ar medicīniskajiem tekstiem Pastāvēja likumi, kas regulēja ārstniecību. Tie noteica, ja, ārstējot cilvēku, tas pazaudē kādu locekli vai fizisku spēju, iegūst defektu, tad ārsts jāsoda, izdarot viņam tādu pašu vai līdzīgu kropļojumu. Ja, ārstējot redzi, slimais kļūst akls, tad ārstam jānocērt roka. Ārsta pakalpojumi bija ļoti dārgi, jo ārsta darbs bija bīstams. Sengrieķu vēsturnieks Hērodots stāsta, ka babiloniešiem esot bijusi paraža slimniekus izlikt laukumos vai pie tempļiem, un katram garāmgājējam bijis pienākums dot slimajam kādu padomu. Neviens nedrīkstējis paiet garām, neuzprasot, kas vājiniekam kaiš, un nepasakot kādu uzmundrinošu vārdu. Attīstīta bija pareģošana, zīlēšana, maģija. It sevišķi vēlākās Jaunbabilonas valsts iedzīvotāji haldeji bija slaveni ar savu buršanas un dziedniecības mākslu.

Astronomija Cilindriskā zīmoga nospiedums ar saules sistēmas atveidu. Arī mūsu astronomijas pamati likti Šumerā un papildināti Babilonijā. Senajiem zvaigžņu pētniekiem bija pazīstamas septiņas saules sistēmas planētas (un tikai pēdējo 100 gadu laikā mūsdienu astronomi atklājuši vēl 2 šumeriem nezināmas planētas).

Astronomija Cilindriskais zīmogs liecina par to, ka divupiešu astronomiem ir bijis zināms par Saturnu un un tā gredzenu. Senie zvaigžņu pētnieki prata noteikt Saules un Mēness aptumsumus, viņiem pat izdevās noteikt laiku, kādā Mēness veic savu ceļu ap Zemi, pie tam viņi kļūdījās tikai par 0, 4 sekundēm. Babilonieši izveidoja kalendāru, kura pamatā bija mēness cikli. Šāda veida kalendārs lieti noderēja lopkopim, rūpējoties par sava ganāmpulka pavairošanu.

Astroloģija ir zinātne, kas pēta debesu ķermeņu ietekmi uz cilvēka raksturu un viņa izpausmēm fiziskajā pasaulē Mums zināmās senākās liecības par astroloģiju ir nākušas no Babilonijas, kur jau ap 2. gt. p. m. a. priesteri novēroja zvaigznes. Šumēri uztvēra planētas kā dzīvas būtnes. Viņi apvienoja zvaigznes zvaigznājos. Kosmisko Likumu apgūšana bija garīga nepieciešamība, lai saprastu Visumu kā vienotu dabas sastāvdaļu. Jau tajos laikos tika uzskatīts, ka debesu spīdekļiem ir dievišķa izcelsme un nozīme, un, ka tie ietekmē notikumus uz Zemes, tai skaitā, cilvēku likteņus. Mūsdienās ir plašāk pazīstamas trīs astroloģijas mācības— Rietumu astroloģija, Vēdiskā astroloģija un Ķīnas jeb Tālo Austrumu astroloģija. Rietumu astroloģija ir cēlusies no Babilonijas astroloģijas, kuru vēlāk pieņēma un tālāk pilnveidoja Senajā Ēģiptē, Grieķijā, no Grieķijas—Romā.

Ritenis Uzskata, ka riteni varētu būt izgudrojuši šumeri Mezopotāmijā pirms apmēram pieciem tūkstošiem gadu. Iespējams, ka sākotnēji ritenis ticis pielietots podnieka ripas veidā un tikai pēc tam kā ratu vai citu transporta līdzekļu sastāvdaļa. Sākumā ratu riteņi bija monolīta koka konstrukcija ar atveri vidū asij. Tikai vēlāk tos sāka veidot kā trīsdaļīgu konstrukciju, sastāvošu no rumbas (iekšējais rats), aplieci (ārējais rats) un radiāliem spieķiem, kas savienoja abus ratus.

Arkls Izgudrots laikā ap 3500 gadu p. m. ē. Ar arklu varēja apsēt laukus daudz ātrāk un vieglāk.