16 Starptautisks ekonomisks attiecbas 16 1 Starptautisko ekonomisko

16. Starptautiskās ekonomiskās attiecības 16. 1 Starptautisko ekonomisko sakaru vēsturiskā attīstība Ērika Šumilo ESF projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” (vienošanās Nr. 2009/0274/1 DP/1. 2. 1. 1. 2/09/IPIA/VIAA/003)

Starptautisko ekonomisko sakaru vēsturiskā attīstība § Starptautiskās tirdzniecības attīstības pirmsākumi (līdz 11. gs. ) Starptautisko tirdzniecību īsteno atsevišķi indivīdi § Starptautiskās tirdzniecības attīstība viduslaikos (12. – 15. gs. ) Starptautiskajā tirdzniecībā piedalās atsevišķas pilsētas vai pilsētu apvienības § Starptautisko ekonomisko sakaru attīstība pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem (16. – 18. gs. ) Starptautiskajā tirdzniecībā iesaistās atsevišķas valstis § Starptautisko ekonomisko sakaru attīstība 19. un 20. gs. Ekonomikas reģionalizācija un integrācija, globalizācija

Starptautiskās tirdzniecības attīstības pirmsākumi (līdz 11. gs. ) §Dominē naturālā saimniecība: tirgotāju – svešzemnieku ierašanās – reta parādība §Tirgotāji – arābi, sīrieši, ebreji, grieķi, vēlāk – itāļi §Tirgojās galvenokārt ar greznuma priekšmetiem : audumu, paklājiem, dārgakmeņiem, vīnu, vasku, garšvielām, dzintaru, vergiem §Tirgoja galvenokārt: baznīcai, karaļiem, feodāļiem Konstantinopole – starptautiskās tirdzniecības centrs 9. – 11. gs. §uz Baltijas jūras reģionu §uz Franciju un Itāliju §caur ģermāņu zemēm uz Angliju

Tirdzniecības raksturojums Agrajos viduslaikos § § § § vāja attīstība dāvināšana maiņas darījums tirdzniecība iekšējā tirdzniecība radās vēlāk nekā ārējā tirdzniecība = laupīšana tirdzniecība = krāpšana saistība ar baznīcu (noteiktā vietā un noteiktā laikā) Bizantijas zelta un arābu sudraba monētas

Starptautiskās tirdzniecības attīstība viduslaikos (12 – 15 gs. ) Rodas tirdznieciskais un aizdevu kapitāls Galvenie starptautiskās tirdzniecības ceļi: § Vidusjūra – regulāri sakari starp Eiropu un arābu valstīm § Ziemeļu un Baltijas jūra – Austrumeiropas, Skandināvijas un Rietumeiropas valstis (HANZA – brīvprātīga tirdzniecisku pilsētu konfederācija) Šampaņas gadatirgi – uzplaukums (12 gs. vidus – 14 gs. vidus) Itāļu un Hanzas tirgotāju monopolstāvoklis

Tirdzniecības struktūra starptautiskajos viduslaiku tirdzniecības centros § Vidusjūras reģionā: Austrumu preces - garšvielas, smaržvielas, krāsvielas, dienvidu augļi, dārgi audumi – augstvērtīgi greznuma priekšmeti; § Hanza: plaša patēriņa un ar ražošanu saistīti priekšmeti zemkopības, lopkopības, mežkopības, medību produkti, zivis, sāls, vīns, vācu alus, dzintars – visas valstis bija kā eksportētājas, tā importētājas Komerciālai darbībai viduslaikos bija zema specializācijas pakāpe Tirdzniecība Laupīšana

Lielo ģeogrāfisko atklājumu cēloņi § Tika sasniegts noteikts ekonomiskās attīstības līmenis § Zelta un sudraba trūkums Eiropā Pasaules tirdzniecības vēsture 16 – 18 gs. : I – Portugāles un Spānijas periods (aptuveni līdz 1600. g. ) II – Holandes un Anglijas periods (17. – 18. gs. ) Kāpēc Lielos ģeogrāfiskos atklājumus uzsāka Spānija un Portugāle? 1. ģeogrāfiskais faktors 2. sociālais faktors

Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultāti: Pirmo vēsturē koloniālo impēriju izveidošanās Spānijai Centrālā un Dienvidamerika - Meksika, Peru, Argentīna Portugālei galvenokārt Dienvidaustrumu Āzija - Indijas piekraste Āfrika - Angola Brazīlija § Atlantijas tirdzniecības attīstība, Klusā okeāna baseina iekļaušana pasaules tirdzniecībā § Pasaules darba dalīšanas un pasaules saimniecības izveidošanās § Spānija – 16. gs. pasaules lielvalsts

Nīderlande – 17 gs. pasaules attīstītākā valsts maza valsts ar salīdzinoši trūcīgiem resursiem § § § Nīderlandes panākumu cēloņi: ģeogrāfiskais izvietojums augsts tirdzniecības organizācijas un efektivitātes līmenis kaimiņvalstu atpalicība efektīva ekonomikas organizācija, kas izpaudās 1. liberālajā tirdzniecības politikā: ierobežojumu atcelšana vācu un itāļu tirgotāju un finansistu piesaistīšana 2. manufaktūru attīstībā laukos: bez cunftu reglamentācijas galvenokārt tekstilrūpniecībā 3. efektīvā lauksaimniecības organizācijā

Tirdzniecības efektivitātes paaugstināšanu (izmaksu samazināšanu) nodrošināja: § Reģionālo un gada tirgu pārtapšana par starptautiskajiem tirgiem (economy of scale) § Komercdarbības specializācija (produktu un tirdzniecības veida) § Pastāvīgi darbojošās paraugu tirdzniecības iedibināšana (permanent sales halls) § Tiesu sistēmas izveidošana § Komercinformācijas pieejamības nodrošināšana (16 gs. beigās Amsterdam’ price current’ tika publicēts)

Anglijas ekonomiskais uzplaukums (1820 – 1870) Anglija “pasaules fabrika” “jūru valdniece” “pasaules tirgotāja” Rūpniecībā - prioritārās nozares: kokvilnas rūpniecība metalurģija Tirdzniecībā: koloniāla impērija Ārējā tirdzniecība spēlē nozīmīgu lomu

Pasaules lielvalstu ekonomiskā spēka samēra izmaiņas 19. un 20. gs. mijā Vācija kļūst par otro pasaules industriālo lielvalsti (1871. -1914. ) 1914. gadā ASV ieņem I vietu pasaulē pēc gandrīz visiem ekonomiskajiem rādītājiem

Pasaules tirdzniecības attīstība 20. – 21. gs. Galvenās tendences: § Mainījās valstu ekonomiskā spēka samērs § Robežu pārveidošana un jaunu valstu izveidošanās § Tirdzniecības bloku veidošanās § Pasaules tirgus globalizācija

Raksturīgākās jaunās ekonomikas iezīmes: Trīs galvenie virzītājspēki zināšanas izmaiņas globalizācija Mājaslapa : www. 1000 ventures. com

Jaunā ekonomika, uz zināšanām balstīta ekonomika, informācijas sabiedrība (agrārais laikmets – industriālais – post-industriālais) § cilvēku roku darbu aizvien vairāk nomaina intelektuālais darbs § inovācijas ir svarīgākas nekā masveida produkcija § straujas pārmaiņas ir konstantas