11 3 Ekonomisk politika starptautisks tirdzniecbas jautjumos rika

11. 3. Ekonomiskā politika starptautiskās tirdzniecības jautājumos Ērika Šumilo ESF projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” (vienošanās Nr. 2009/0274/1 DP/1. 2. 1. 1. 2/09/IPIA/VIAA/003)

Apskatāmie jautājumi 1. 2. 3. 4. 5. 6. Brīvtirdzniecība un protekcionisms Muitas tarifi un nodevas Tarifu ekonomiskā loma Argumenti pret tarifiem Argumenti par labu tarifiem Starptautiskās tirdzniecības netarifu regulēšanas metodes

Max Corden (dz. 1927. g. ) §The Theory of Protection, 1971 §Trade Policy and Economic Welfare, 1974 §Inflation, Exchange Rates and the World Economy, 1977 §Protection, Growth and Trade, 1985

Valsts regulēšana var būt Vienpusēja Divpusēja Daudzpusēja Valsts tirdzniecības politika: § brīvā tirdzniecība (free trade) – minimāla valsts iejaukšanās ārējās tirdzniecības procesos, kuri attīstās uz brīva pieprasījuma un piedāvājuma bāzes § Protekcionisms (protectionism) – iekšējā tirgus aizsardzības politika, izmantojot tarifu un netarifu instrumentus

Protekcionisma formas selektīvais protekcionisms vērsts pret atsevišķām valstīm vai precēm nozaru protekcionisms vērsts uz atsevišķu nozaru aizsardzību, pirmkārt lauksaimniecību kolektīvais protekcionisms īsteno valstu grupas attiecībā pret trešajām valstīm iekšējās ekonomiskās politikas sastāvdaļa slēptais protekcionisms

Mūsdienu protekcionisms koncentrējas attīstīto valstu starpā – lauksaimniecība, tekstilrūpniecība, apģērbu un tērauda ražošana starp attīstītajām un attīstības valstīm – attīstības valstu rūpniecības preču eksports attīstības valstu starpā – tradicionālā eksporta preces

Tirdzniecības politikas instrumentu klasifikācija METODES TARIFU 1. KVANTITATĪVĀS INSTRUMENTS • Muitas nodeva imports • Tarifu kvota imports • Kvotas imports • Licencēšana 2. SLĒPTĀS NETARIFU 3. FINANSU PĀRSVARĀ REGULĒ Eksports, imports • “Brīvprātīgie ierobežojumi” eksports • Valsts pasūtījumi imports • Prasība, lai saturā būtu vietējie komponenti imports • Tehniskās barjeras imports • Nodokļi un nodevas imports • Subsīdijas eksports • Kreditēšana eksports • Dempings eksports

Tirdzniecības politikas raksturs Vidējais tarifu līmenis - tiek aprēķināts tikai tām precēm, kuru imports tiek aplikts ar tarifiem, ir ieveduma tarifa vidējā svērtā likme (pēc ievedamo preču vērtības apjoma). Netarifu ierobežojumu vidējais līmenis tiek aprēķināts kā importa vai eksporta vērtības daļa, uz kuru attiecas šie ierobežojumi (izdarot labojumu, atkarībā no šo ierobežojumu rakstura un intensitātes).

Valsts tirdzniecības politika var būt Protekcionistiska Mērena Atvērta (tirdzniecības brīvība) Tirdzniecības politikas raksturu nosaka apvienots rādītājs, kas ņem vērā kā vidējo tarifu līmeni, tā arī kvantitatīvo ierobežojumu vidējo līmeni un intensitāti

Par atvērtām var uzskatīt tikai tādas valsts tirdzniecības režīmu, kurās: § vidējais tarifu līmenis ir mazāks nekā 10%, § kvantitatīvie ierobežojumi skar mazāk nekā 25% importa un tiem ir zema intensitāte (galvenokārt ar reģistrācijas nolūku)

Muitas nodevas Muitas nodeva (customs duty) – valsts noteikts obligāts maksājums par precēm, kas šķērso valsts robežu Muitas nodevu funkcijas: § fiskālā § protekcionistiskā (aizsargājošā) § balansējošā

Muitas nodevu klasifikācija 1. Pēc aplikšanas veida § pēc vērtības (ad valorem) § specifiskās § kombinētās 4. Pēc izcelsmes: § autonomās § konvencijas (līguma) § preferenciālās (priekšrocības) 2. Pēc aplikšanas objekta § importa § eksporta § tranzīta 3. Pēc rakstura § sezonālās § antidempinga § kompensācijas 5. Pēc aprēķināšanas veida § nominālās § efektīvās 6. Pēc likmju tipiem § pastāvīgās § mainīgās

Muitas nodevu veidi Pazīme Muitas nodevu veidi Pēc aplikšanas metodes Specifiskā nodeva Vērtības nodeva Kombinētā nodeva Pēc aplikšanas objekta Importa nodeva Eksporta nodeva Tranzīta nodeva Pēc rakstura Sezonālā nodeva Antidempinga nodeva Kompensācijas nodeva Pēc izcelsmes Autonomā nodeva Konvencijas nodeva Preferenciālā Pēc likmju tipiem Pastāvīgā nodeva Mainīgā nodeva - Pēc aprēķināšanas metodes Nominālā nodeva Efektīvā nodeva -

Nominālās muitas nodevas līmeņa aprēķināšana Pieņemsim, ka: preces iekšējā cena preces vidējā iekšējā cena, kuru nepieciešams uzturēt cena, pēc kuras prece tiek importēta cena, pēc kuras prece tiek eksportēta specifiskā tarifu likme tarifa pēcvērtības likme mainīgā tarifa likme

Pd = Pim + Ts , 1. Ts = Pd - Pim Pd = Pim (1+ Tav) , Tav = Pd - Pim Tv = Pd - Pim 2. 3.

Efektīvās muitas nodevas līmeņa aprēķināšana Pieņemsim, ka: muitas aizsardzības efektīvais līmenis tarifa nominālā likme gala produkcijai tarifa nominālā likme importējamām daļām un komponentiem importējamo komponentu vērtības īpatsvars gala produkta vērtībā Te = Tn – A x Tim 1 -A 4.

Efektīvās muitas nodevas tarifa līmeņa izmaiņas Ja Tad A=0 Te = T n 0<A<1 Te – patstāvīgs lielums Tn = Tim Te = T n Tn > Tim Te > T n Tn < Tim Te < T n Tim palielinās Te samazinās Tim samazinās Te palielinās Tn palielinās Te palielinās Tn samazinās Te samazinās

Importa muitas nodevas ietekme uz mazas valsts ekonomiku Sd P, cena Pd=9, 5 Pw+t=9 E g e Sd+w+t a c b d Pw=8 Dd 20 40 50 60 80 Q, daudzums

Argumenti pret tarifiem § Tarifi palēnina ekonomisko izaugsmi § Vienpusēja tarifu ieviešana nereti noved pie tirdznieciskiem kariem § Tarifi noved pie nodokļu nastas palielināšanas patērētājiem § Tarifs importa precēm netiešā veidā graujoši ietekmē valsts eksportu § Tarifs noved pie vispārējā nodarbinātības līmeņa pazemināšanas

Argumenti par labu tarifiem § Tarifs – jauno nozaru aizsardzība § Tarifs – pašmāju ražošanas veicināšanas līdzeklis § Tarifs – svarīgs budžeta ieņēmumu avots § Tarifs – nacionālās drošības, valsts starptautiskā prestiža, tās kultūras un tradīciju aizsardzība

Starptautiskās tirdzniecības netarifu regulēšanas metodes Kvota (quota) preču eksporta vai importa ierobežošanas kvantitatīvs netarifu pasākums Kvotu klasifikācija pēc darbības virziena: § eksporta kvota § importa kvota pēc darbības mēroga: § globālās § individuālās

Licencēšana (licensing) – ārējās ekonomiskās darbības regulēšana ar valsts iestāžu atļauju palīdzību preču eksportam un importam Licenču klasifikācija § vienreizējā licence § vispārējā licence § globālā licence § automātiskā licence Licenču sadales mehānisms § izsole § priekšrocību sistēma § konkursa kārtībā

Tirdzniecības politikas finansu metodes Subsīdija (subsidy) – naudas izmaksa, kas vērsta uz vietējo ražotāju atbalstīšanu un importa netiešu diskrimināciju Klasifikācija § tiešās § netiešās iekšējā subsīdija eksporta subsīdija

Eksporta kredīti Eksporta kreditēšana (export credit) – finansu netarifu ārējās tirdzniecības politikas metode, kas paredz nacionālo firmu eksporta attīstības valsts finansiālo veicināšanu Klasifikācija: § subsidēti kredīti nacionālajiem eksportētājiem § valsts kredīti ārvalstu importētājiem § nacionālo eksportētāju eksporta risku apdrošināšana Pēc termiņa: § īslaicīgie § vidēja termiņa § ilgtermiņa

Lielākās eksporta kreditēšanas aģentūru apvienības § Eksporta kredīta grupa (Export Credit Group) § Bernes apvienība – Kredītu un investīciju apdrošināšanas starptautiska apvienība (the Bern Union)

Slēptā protekcionisma veidi § § Tehniskās barjeras Iekšējie nodokļi un maksas Politika valsts iepirkumu ietvaros Prasība par vietējo komponentu saturu

Dempings (dumping) – finansu netarifu tirdzniecības politikas metode, kuras būtība ir virzīt preces ārējā tirgū, pazeminot eksporta cenas zem normālā šajās valstīs pastāvošā cenu līmeņa Dempinga formas § sporādiskais dempings (sporadic dumping) § nodevīgais dempings (predatory dumping) § pastāvīgais dempings (persistent dumping) § apgrieztais dempings (reverse dumping) § savstarpējais dempings (reciprocal dumping)