1 2 Daba cilvks un kultra Cilvka radts

1. 2 -Daba, cilvēks un kultūra

Cilvēka radītās pārmaiņas Kultūra kā “otrā daba” Daba Cilvēka radītās pārmaiņas Evolūcijas radītās pārmaiņas “Otrā daba” - kultūra Mūsdienu cilvēks nebūt nedzīvo kā Robinsons pirmatnējās dabas radītajā vidē. Gadu tūkstošu gaitā cilvēks to ir pārveidojis un pielāgojis savas eksistences vajadzībām. Cilvēka pārveidotā pasaule radikāli atšķiras no tās vides un apstākļiem, kurā dabiski jūtas gan augi, gan dzīvnieki. Tiesa, arī augi un dzīvnieki daudzu miljonu gadu garumā izdzīvoja, pielāgojot sevi un savu ķermeni jaunajiem apstākļiem. Bet vienīgi cilvēks, ietekmējot evolūcijas gaitu, pārveidoja pirmatnējo dabu, pielāgojot to savām vajadzībām. Tas ļauj šodien runāt par cilvēka radītajām pārmaiņām kā par kultūru jeb “otro dabu”.

Savaldīta uguns kā kultūras elements Jau sirmā senatnē cilvēks apguva prasmi valdīt pār uguni, kā rezultātā radās mājas pavards, stipri vēlāk arī šķiltavas un sērkociņi u. t. t. Katrs mūsdienu cilvēks ar šķiltavām kabatā uzskatāms par saimnieku tādam ugunsgrēkam, ko iespējams vadīt. Tas ir veids, kā šķiltavu uguntiņa mūsdienās kļuvusi par kultūras elementu. Tā rezultātā savaldītas uguns spēku cilvēks var izmantot visdažādākajās situācijās. Dabā šādu parādību nevar sastapt. Piemēram, cilvēks ar uguni ne tikai apgaismo ceļu, sasilda un apstrādā pārtiku. Vienīgi pie cilvēkiem uguns ir tapusi par reliģioza kulta priekšmetu, ar tās palīdzību tiek veiktas maģiskas darbības, tā tiek pielūgta un apdziedāta senās dziesmās.

Kontrolētu dabas procesu izmantošana tehnoloģiskajās ierīcēs Angļu izgudrotājs Džeimsa Vata (1736 - 1819) radītā tvaika mašīna. >>> Ikviena tehnoloģiskā ierīce radusies modelēšanas ceļā, dabas procesiem liekot darboties mākslīgi radītos apstākļos. Tā, piemēram, tvaika mašīnas siltuma enerģija tiek pārveidota mehāniskajā kustībā, kā rezultātā jau 19. gs, sākumā tika radīta tvaika lokomotīve, uzbūvēti pirmie tvaikoņi. Bet dabā procesus, kad siltuma enerģija tiek pārvērsta kustībā, mēs varam novērot vulkāna izvirdumā, kad, tvaika enerģijas iekustināti, no kalna veļas akmeņi. Atliek secināt, ka tvaika mašīnu var uzskatīt par “kontrolējamu vulkānu”, kas kopš 18. gs. beigām kalpo cilvēkam.

Daba - kultūras pasaules avots Kultūras pasaule Dabas likumības darbojas pie īpašiem nosacījumiem, ja šo darbību regulē cilvēks. Klasiskās filosofijas valodā – kultūras pasaules pamati meklējami dabā. Savukārt, dabas klātbūtne kultūras pasaulē vērojama pastarpināti, jo dabas radītajām likumsakarībām cilvēks piešķīris jaunu jēgu un virzību.

Cilvēks – saprātīgi organizētas vides veidotājs Cilvēka darbībai piemīt tieksme attīrīt dabu no nejaušā, otršķirīgā, dabiskajos veidojumos izceļot to pamatīpašības - tā saucamo “tīro formu”. Tie, kas gatavo mēbeles, būvē mājas, veido dabas parkus, nodarbojas ar pilsētu projektēšanu , vadās pēc pareizām ģeometriskām formām, tādām kā aplis, trīsstūris, kvadrāts u. t. t. Un šajā sakārtotībā būtiskais ir tieši atšķirībā starp pirmatnējās dabas un cilvēka radīto vidi. Saprātīgi organizētā vide veido cilvēkā mēra un harmonijas izjūtu. Pārveidojot dabiskās struktūras, cilvēks iespēj ļoti daudz. Piemēram, dzelzs pamatīpašības nu nekādi nesaistās ar spēju lidot. Vienīgi cilvēks, izmantojot aerodinamikas likumus, liek pacelties debesīs tonnām smagiem metāla veidojumiem lidmašīnu un kosmisko kuģu formā.

Cilvēka ietekme uz dabas evolūciju Briežu dārzs. Cilvēka apdzīvotajā pasaulē arī dabu caurauž cilvēka radītā kultūra. Šī vide radikāli atšķiras no tiem apstākļiem, kas par dabiskiem tiek uzskatīti augu un dzīvnieku pasaulē. Pēdējie miljardiem gadu dzīvoja, pielāgojot sevi, savu ķermeni jaunajiem apstākļiem. Vienīgi cilvēks sāka pārveidot pirmatnējo dabu, pielāgojot to savām vajadzībām un tai pat reizē arī ietekmējot evolūcijas gaitu. Tā rezultātā ir radies kas tāds, ko var dēvēt par “otro dabu”, arī te valda savi likumi, bet atšķirīgi no tiem, ko var vērot cilvēka neskartajā dabā.

Kultūras pasaule Tas, ko cilvēks pārveido Tas, kas ietilpst cilvēka interešu lokā Robeža starp dabu un kultūru Apkārtējā pasaulē varam sastapt bezgala daudz priekšmetu, kurus, bez šaubām, varam uztvert kā kultūras veidojumus. Grūtāk izdarīt secinājumus par augiem un dzīvniekiem, kas atrodas mums blakām. Vēl grūtāk – par pašu cilvēku, kura uzvedība reizēm līdzinās dzīvnieka uzvedībai. Kur novilkt robežu starp kultūru un dabu, un kā to praktiski izdarīt? Kultūras pasauli veido ne tikai tas, ko tieši vai netieši pārveidojis cilvēks, bet arī viss pārējais, kas kaut kādā veidā nokļuvis viņa darbības vai interešu lokā.

Kur novilkt robežu starp kultūru un dabu? Cilvēku no dzīvnieka nošķir viņa spēja sevī attīstīt augstākās garīgās jūtas un spējas Tikumiskās jūtas - spēja atšķirt labu un ļaunu (sirdsapziņa) Estētiskās jūtas - spēja nošķirt skaisto un neglīto (mākslinieciskā gaume) Garīgās jūtas - ticība, mīlestība Saisti šos attēlus ar vienīgi cilvēkam piemītošo garīgumu!