1 1 Kultras jdziena izpratne I Kultras jdziena

1. 1. Kultūras jēdziena izpratne I. Kultūras jēdziena daudzveidīgais lietojums II. Kultūras jēdziena izpratnes maiņa dažādos laikmetos III. Cilvēks kultūras kontekstā IV. Kultūras definīcijas V. Kultūras funkcijas

I. Kultūras jēdziena daudzveidīgais lietojums Politikā Kultūras jēdziens Ikdienas izpratnē Zinātniskais lietojums Zinātniski populārajā literatūrā Sadzīviskajos priekšstatos Starp ikdienišķo un zinātnisko izpratni par kultūru ir liela atšķirība. Vairums cilvēku jēdzienu "kultūra" saista ar izglītību, izglītotību, intelektu. Populārzinātniskajā literatūrā var sastapt jēdzienus "jūtu kultūra", " runas kultūra ", "uzvedības kultūra" u. t. t. Mēs runājam par dažādu valstu kultūras politiku, ar to saprotot rūpes par muzejiem, teātriem, bibliotēkām, izglītības sistēmu. Mēs lietojam šo vārdu ik uz soļa. Un tomēr šī vārda dziļāko jēgu ikdienas valoda neatsedz, un vairums runātāju šai jautājumā paļaujas uz intuīciju. Šī jēdziena zinātniskais skaidrojums norāda ne vairs uz šīs parādības ārējām pazīmēm, bet atbild uz jautājumu par to, kādā veidā cilvēks kļūst par kultūras subjektu, un tas skar cilvēci kā kopumu. Tas attiecas gan uz cilvēci kopumā, gan uz atsevišķu indivīdu, tātad – uz katru no mums.

Kultūras jēdziena daudzveidīgais lietojums Intelektuālās un mākslinieciskās jaunrades apzīmēšanai Piem. : runājot par kino, teātri, literatūru, tēlotāju mākslu, mūziku, arhitektūru u. c. Intelektuālās attīstības vispārējo procesu apzīmēšanai Piem. : latviešu kultūras attīstība (13. gs. , 17. -18. gs. , 20. gs. sākumā u. c. ) Raksturojot dzīvesveidu kādā noteiktā vēsturiskā periodā Piem. : akmens, bronzas un dzelzs laikmeta kultūra, Romas laika pilsētu tipa kultūra, lielo upju kultūras u. c. Raksturojot sabiedriskās uzvedības un izturēšanās normas Piem. : jūtu kultūra, runas kultūra, uzvedības kultūra, ģērbšanās kultūra, galda kultūra u. c

II. Kultūras jēdziena izpratnes maiņa dažādos laikmetos Kas ir kultūra? Uz šo jautājumu ir sniegs simtiem vairāk vai mazāk atšķirīgu atbilžu. Tajās nav grūti ieraudzīt dažādu laika periodu cilvēku vērtīborientētās nostādnes Renesanses kultūra Viduslaiku kultūra Antīkā kultūra Absolūtisma un apgaismības k. 19. gs. kultūra Tālo Austrumu kultūra 20. gs. modernisma un postmodernisma kult. Tuvo Austrumu kultūra Aizvēsture Izsekosim kultūras jēdziena izpratnes transformācijai laika ritējumā!

Renesanses kultūra Viduslaiku kultūra Absolūtisma un apgaism. k. (17. -18. gs. ) 19. gs. kultūra Antīkā kultūra 20. gs. modernisma un postm. kult. Tālo Austrumu kultūra Tuvo Austrumu kultūra Kultūras jēdziena izcelsme antīkās Romas laikā Jēdziens “kultūra” Cicerona izpratnē balstās uz pretnostatījuma principu Aizvēsture Tātad, pēc Cicerona uzskatiem, kultūra bija sabiedrības augšējā slāņa privilēģija, jo tikai aristokrāti varēja atlicināt laiku savai garīgajai attīstībai. Barbarisms Vulgus Plebeji Pirmo reizi kultūras jēdziena skaidrojumu sastopam Senās Romas filozofa Cicerona rakstos. Viņš apgalvo, ka cilvēka dvēsele tāpat kā auglīgs lauks bez pienācīgas kultivēšanas labu ražu nedos. Līdzekli dvēseles kultivēšanai (trūkumu atsijāšanai) viņš atrod filozofijā. Ciceronam kultūra ir pretstats barbarismam (par barbariem senie grieķi dēvēja tautas, kam nebija nopietnu kultūras sasniegumu). Cicerons, izvērtējot sava laika sabiedrību, redzēja pamatu pretnostatījumam "cultus" un "vulgus" (kulturālais un vulgārais), pirmo attiecinot uz aristokrātiem (patricieši), kas rūpējās par savas dvēseles kopšanu un bieži vien mēdz to visai ārišķīgi izrādīt, bet otro – uz rupjo, neaudzināto pūli (plebejiem).

Renesanses kultūra Viduslaiku kultūra Absolūtisma un apgaism. k. (17. -18. gs. ) 19. gs. kultūra Antīkā kultūra Tālo Austrumu kultūra Tuvo Austrumu kultūra Jēdzieni „kultūra” un „kults” kristiešu izpratnē 20. gs. modernisma un postm. kult. Aizvēsture Antīkajā sabiedrībā Kultūra: “dvēseles kultivēšana, izglītošanās” Viduslaikos Kultūra: “pielūgšana”, “kults” Agrīnie kristieši kritizēja Cicerona uzskatus, jo jēdzienu „cultura” iespējams tulkot ne tikai kā „audzēšanu - kultivēšanu” bet arī kā "godbijību", t. i, , dievību, pielūgšanu. No vienas saknes radušies latīņu vārdi „kultūra” un „kults”. Ja antīkā pasaule lika akcentu uz šī vārda pirmo nozīmi, tad kristīgā pasaule – uz otro.

Renesanses kultūra Absolūtisma un apgaism. k. (17. -18. gs. ) Viduslaiku kultūra 19. gs. kultūra Antīkā kultūra Tālo Austrumu kultūra Tuvo Austrumu kultūra 20. gs. modernisma un postm. kult. Kultūras jēdziena satura transformācija renesanses laikmetā Aizvēsture Antīkais skatījums Viduslaiku kristiāniskais skatījums Renesanse Cilvēks – radītājs, līdzīgs Dievam Filosofija un māksla – pamats cilvēcisko talantu izpausmei Renesanses domātāji antīko cilvēkideālu savienoja ar kristīgo skatījumu. Cilvēks šai pasaulē ierodas, lai līdzīgi Dievam attīstītu un apliecinātu savas radošās spējas. “Es tevi neesmu padarījis ne par debesu, ne zemes būtni, ne mirstīgu, ne nemirstīgu, lai tu pats, brīvs un teicams meistars, noformētu sevi veidolā, kāds tev šķiet labāks, ” filosofu skatījumā tieši ar šādu sūtību Dievs radījis Ādamu.

Renesanses kultūra Viduslaiku kultūra Absolūtisma un apgaism. k. (17. -18. gs. ) 19. gs. kultūra Antīkā kultūra Tālo Austrumu kultūra Tuvo Austrumu kultūra 20. gs. modernisma un postm. kult. Kultūra apgaismības laikmeta domātāju skatījumā Aizvēsture Apgaismības laikmets Kultūra - tāds cilvēka aktīvās darbības veids, kā rezultātā ar prāta palīdzību tiek pārveidota pasaule. Vienotais J. G. Herders Spriežot par cilvēka pilnveidošanās iespējām J. G. Herders, viens no vācu apgaismotājiem apgalvo, ka, raksturojot kultūru, var arī izmantot gaismas jēdzienu un nosaukt to par apgaismību.

Imanuels Kants - klasiskā kultūras modeļa pamatlicējs Renesanses kultūra Viduslaiku kultūra Absolūtisma un apgaism. k. (17. -18. gs. ) 19. gs. kultūra Antīkā kultūra Tālo Austrumu kultūra Tuvo Austrumu kultūra 20. gs. modernisma un postm. kult. Aizvēsture Kultūra – pretstats dabai Viņš pirmais pretnostatīja dabas pasauli cilvēka brīvās izvēles pasaulei un izvirzīja tēzi, ka kultūra – tā ir prasme kontrolēt savu iedzimto dabu. Viņš uzskatīja, ka cilvēks , lai gan piederīgs abām šīm pasaulēm, pa īstam savu cilvēka statusu iegūst vienīgi tad, kad viņā ierunājas pienākuma izjūta, kas vairs neļauj akli sekot visām savā iegribām.

Renesanses kultūra Viduslaiku kultūra Absolūtisma un apgaism. k. (17. -18. gs. ) 19. gs. kultūra Antīkā kultūra Tālo Austrumu kultūra Tuvo Austrumu kultūra 20. gs. modernisma un postm. kult. 19. gs. evolucionistu nostādnes kultūras jautājumos Aizvēsture Kultūra jeb civilizācija (pēc E. B. Tailora (1832 – 1917) Ticība Angļu antropologs E. B. Tailors Likumi Zināšanas Māksla Tikumība Paražas Č. Darvina evolūcijas teorijas aizstāvji pasludināja, ka kultūras attīstība vienmēr un visur notiek pēc vieniem un tiem pašiem likumiem, ka mežonība, barbarisms un civilizācija ir vienas un tās pašas kultūras atšķirīgas attīstības pakāpes. Šīs skolas pārstāvju priekšgalā nostājās angļu antropologs E. B. Tailors. Viņš izvirzīja apgalvojumu, ka kultūras jeb civilizācijas kopumu veido zināšanas, ticība, māksla, tikumība, likumi, paražas un vēl dažas citas īpatnības un paradumi, kas piemīt cilvēkam kā sabiedrības loceklim. Vēlāk šim uzskaitījumam tika pievienoti arī cilvēku sasniegumi tehnoloģisko izgudrojumu jomā.

Renesanses kultūra Viduslaiku kultūra Absolūtisma un apgaism. k. (17. -18. gs. ) 19. gs. kultūra Antīkā kultūra Tālo Austrumu kultūra Tuvo Austrumu kultūra 20. gs. modernisma un postm. kult. Aizvēsture Zinātniskā pieeja kultūras pētniecībā aizsākās 20. gs. vidū un tiek saistīta ar amerikāņu antropologa Leslija A. Vaita vārdu. Pēc viņa domām, kultūras jēdziens sociālo zinātņu jomā palīdz precizēt cilvēka attiecības ar apkārtējo pasauli un to, kā šīs attiecības laika gaitā mainās. L. A. Vaits - kulturoloģijas zinātnes tēvs. Kulturoloģijas zinātnes sākumi

(pēc L. A. Vaita) Kultūras sistēma Sociālā apakšsistēma Tā kā kulturoloģija pēta cilvēciskās dzīves pamatus, tad Vaits tās nozīmību paaugstināja pāri visām citām zinātnēm. Kultūras sistēma Tehnoloģiskā apakšsistēma Ideoloģiskā apakšsistēma Visos šais trīs apakšlīmeņos kultūra izpaužas simbolisku formu veidā Pētot kultūras sistēmu, Vaits izdala trīs galvenos tās struktūras komponentus: • tehnoloģisko apakšsistēmu( visas palīgierīces, ar kuru palīdzību cilvēks apgūst dabu), • sociālo apakšsistēmu (tā nosaka cilvēka rīcību un uzvedību sabiedrībā), • ideoloģisko apakšsistēmu (to veido idejas, tēli un ticība). Jāņem vērā, ka izmaiņas jebkurā no apakšsistēmām ietekmē un maina arī abas pārējās. To sauc par kultūras progresu.

III. Cilvēks kultūras kontekstā Cilvēki nav tikai viņi paši; viņi ir arī reģions, kurā viņi piedzimuši, pilsētas dzīvoklis vai ferma, kur viņi mācījās staigāt, spēles, kuras viņi spēlēja kā bērni, stāsti, kurus viņi nejauši dzirdēja, ēdiens, ko viņi ēda, skolas, kurās viņi gāja, sporta veidi, ar kuriem viņi nodarbojās, dzejnieki, kuru darbus viņi lasīja, kā arī Dievs, kuram viņi ticēja. (W. Somerset Maugham. The Razors Edge)

Ar ko cilvēks kā kultūras subjekts atšķiras no dzīvniekiem un citas dzīvās radības Veģetatīvās un dzīvnieciskās f-ijas ·barojas, ·aug, ·vairojas, ·elpo, • pārvietojas, · ir sajūtas, ·uztvere, ·dziņas, instinkti, ·bezvalodas domāšana Veģetatīvās un dzīvnieciskās f-cijas Specifiski cilvēciskās f -cijas Cilvēciskās f-cijas ·Tikai cilvēkam piemīt garīguma potences, spēja tās attīstīt, apzināti piedalīties sevis veidošanā. ·Tikai cilvēkam dots saprāts, spēja artikulēti runāt, apgūt lietu būtību, abstrakti domāt. ·Apzinās pats sevi, savu ierobežotību, bezpalīdzību, spēj mainīties un izmainīt apkārtējo vidi, paredz nāvi – savas fiziskās eksistences beigas. ·Rada morāli, savu vērtību sistēmu. ·Cenšas atrast dzīvē jēgu. · Zirgs par tādu jau piedzimst, bet cilvēkam par cilvēku jākļūst grūtā un sarežģītā pašpilnveidošanās procesā. · Dzīve ir process, kurā cilvēks rada pats sevi. · “Cilvēks ir tā sakot izkritis no dabas, un tomēr, neskatoties uz to, atrodas tajā. Viņš ir pa daļai Dievs, pa daļai dzīvnieks; pa daļai bezgalīgs, pa daļai galīgs. . . ” (Fromms)

Kāda ir cilvēka daļa Visuma evolūcijas scenārijā? Lielā sprādziena modelis teorētiski balstās uz Einšteina vispārīgās relativitātes teoriju, kvantu lauka teoriju un elementārdaļiņu teoriju. 1929. g. E. Habls eksperimentāli apstiprināja, ka Visums tiešām izplešas. To varēja konstatēt pēc tā sauktās sarkanās nobīdes tālu galaktiku spektros. Tātad jāsecina, ka kādreiz tas bijis koncentrēts nelielā telpā ar ārkārtīgi augstu vielas blīvumu un temperatūru. Lielais sprādziens –pirms 15 miljardiem gadu Līdzsvars starp matēriju un antimatētiju novirzās matērijas virzienā. Dominē kvarki un antikvarki Kvarki sāk saistīties kopā, veidojot protonus, neitronus 3. minūtē rodas pirmais stabilais kodols Pētnieki uzskata, ka Visuma embrijā eksistences pirmajās sekundēs pilnībā atspoguļojas tā vēlākā makrostruktūra, pat kosmosa galaktiku sadalījums. 300000 g. Visums kļūst caurspīdīgs. 1 miljards gadu – matērijas sablīvējumi sasaistās kopā, veidojot kvazārus, zvaigznes un protogalaktikas Veidojas jaunas galaktikas ar zvaigznēm, kurām ir planētu sistēmas

Cilvēks un kultūra Visuma evolūcijas scenārijā Mārtiņi Ziemassvētki Meteņi P A V A S A R I S R U D E N S Lieldienas Miķeļi ZIEMA VASARA Māras Jāņi Ūsiņi Lai iespējami uzskatāmi aptvertu Visuma pastāvēšanas ilgumu, 15 miljardus gadu aizstāsim ar t. s. kosmisko gadu (1. I – 31. XII) 1. I plkst. 00 – Lielais Sprādziens; 1. IV – izveidojās mūsu galaktika – Lielais Piena Ceļš; 9. IX – izveidojās Saules sistēma; 14. IX – Zeme; 9. X – radās pirmie primitīvie mikroorganismi; 19. XII – pirmās zivis un citi mugurkaulnieki; 20. XII – augu valsts; 23. XII – rāpuļi; 24. XII. – dinozauri; 26. XII – pirmie zīdītāji; 27. XII – putni, 28. XII – gāja bijā dinozauri. Pirmie hominīdi sāka apdzīvot Zemi 30. dec, bet homo sapiens parādījās tikai 31. decembrī plkst. 22. 30. Ēģiptes civilizācijas uzplaukums sākās tikai 10 sek. pirms pusnakts. Jēzus Kristus piedzima 4 sek pirms kosmiskā gada beigām. Cik nožēlojami niecīgs ir cilvēka dzīves ilgums šajā kosmiskajā laika skalā – no 0, 1 – 0, 2 sekundēm.

IV. Kultūras definīcijas XX gadsimtā kultūras definīciju daudzpusība kļuvusi par patstāvīgu pētniecisko tēmu Kultūra – cilvēka radītā materiālā un nemateriālā pasaule Kultūra ir cilvēka un cilvēces progresa kopums kā personības garīgā pilnveide. (A. Šveicers) Visplašākā un reizē visprecīzākā nozīmē kultūra ir pretstats dabai: tā ir dabas pārveidojums, resp. , uzlabojums, - viss, ko cilvēks veidojis, lai padarītu savu dzīvi vieglāku, patīkamāku un vispār pilnīgāku. (P. Dāle) Kultūra ir vienīgā iespējamā cilvēciskās eksistences forma, cilvēka socializācijas veids. Kas ir KULTŪRA Kultūra ir cilvēka un sabiedrības pašattīstības līmeņa rādītājs Kultūra ir dvēseles georgika (F. Bēkons) Ar cilvēka kultūru es saprotu visu to cilvēka dzīvē, kas ir pacēlies pāri dzīvnieciskajiem nosacījumiem un atšķiras no dzīvnieku dzīves. (Z. Freids) Kultūra ir cilvēku apzinātas garīgas aktivitātes rezultātā radīta dinamiska vērtību sistēma, kas palīdz pārvarēt bioloģiski noteiktās eksistences spaidus. (H. Biezais)

20. gs. kultūras definīcijas Vācu zinātnieks Osvalds Špenglers Kultūra ir gars, kas piedzimst, sasniedz noteiktu kulmināciju un beigās, pārvēršoties par civilizāciju, iet bojā. Kultūra izdzīvo tās pašas vecuma stadijas, kādas ir konstatējams cilvēka mūžā. Kultūras mūža ilgums ir 1000 gadu. Pēc angļu antropologa B. Maļinovska Kultūra ir vienots veselums, kas sastāv no ražošanas instrumentiem un patēriņa priekšmetiem, dažādu sabiedrisko institūciju nostādnēm, cilvēciskās domas un amatiem, ticējumiem un paražām. Kultūra ir cilvēka mākslīgi radīta vide, kuras pastāvēšanai ir nepieciešama organizācija, regulācija un pašatjaunošana. Kultūra ir cilvēka radīts fenomens un funkcionāli kalpo cilvēka bioloģisko, fizisko un garīgo prasību apmierināšanai. Vācu filozofs Ernsts Kasīrers Interpretējot kultūru, viņš akcentēja cilvēka funkciju radīt sev mākslīgu apkārtējo pasauli, realitātes apzīmējot ar noteiktiem simboliem. Valoda, reliģija, zinātne, māksla, mīti pieder simboliskai sistēmai, bez kuras cilvēks nevar dzīvot. Šī simboliskā sistēma ir cilvēka dzīves specifiskā īpašība un neatņemama sastāvdaļa.

V. Kultūras funkcijas (1. ) Pamatfunkcija – padarīt cilvēku par cilvēku Dzīvnieks par tādu jau piedzimst Galvenais cilvēciskās kultūras rādītājs - ne ārējais veidols, bet dvēseliskā kvalitāte Cilvēkam par cilvēku jātop grūtā un sarežģītā pašveidošanās procesā 1. Pamatfunkcija – padarīt cilvēku par cilvēku. Kā teicis kāds no renesanses filozofiem, tad dzīvnieks par tādu jau piedzimst, bet cilvēkam par cilvēku jātop grūtā un sarežģītā pašveidošanās procesā. To, kas veidojas, izkopjot savu dvēselisko kvalitāti, Cicerons nosaucis par “dvēseles kultūru”. Arī mūsdienās tas ir viens no svarīgākajiem kultūras uzdevumiem gan attieksmē pret ikvienu indivīdu, gan sabiedrību kopumā. Visas pārējās kultūras funkcijas vairāk vai mazāk ir saistītas ar šo pašu galveno.

Kultūras funkcijas (2. ) Kultūra kalpo sociālās pieredzes nodošanai Kadri no filmas, kas uzņemta pēc Čingiza Aitmatova filmas “Un garāka par mūžu diena ilgst”. Tā vēsta par to, kas notiek, ja tiek zaudēta vēsturiskā atmiņa. 2. Kultūra kalpo sociālās pieredzes (informācijas) nodošanai. Tas var izpausties gan kā paaudžu mantojums, gan kā vērtības, ko viens laikmets nodod nākamajam, gan arī kā tā pieredze, ko viena valsts spēj nodot otrai. Ārpus kultūras sabiedrībai nav nekāda cita mehānisma cilvēku uzkrātās pieredzes translēšanai. Tādēļ nav brīnums, ka kultūra tiek uzskatīta par cilvēces sociālo atmiņu. Pie tam kultūru nedrīkst uztvert kā kaut ko līdzīgu primitīvai mantu (sociālās pieredzes) glabātavai. Izejot cauri kultūras sietam šī pieredze tiek vētīta un kritiski izvērtēta. Nesaudzīgi tiek atmests viss otršķirīgais, kam ir tikai gadījuma raksturs. Pārņemti tiek vienīgi par labiem atzīti paraugi, kam nepiemīt pārejošs raksturs. Ja kādu iemeslu dēļ notiek pārrāvumi šai procesā, tas sabiedrībai var nest katastrofālas sekas – sociālās atmiņas zudumu ar visām no tā izrietošajām sekām (“mankurtisma” fenomens ).

Kultūras funkcijas (3. ) Izziņas funkcija 3. Izziņas funkcija (cieši saistīta ar pirmo – dvēseles izkopšanas funkciju). Kultūra sevī ir koncentrējusi daudzu paaudžu laikā radīto labāko sociālo pieredzi. Tā vienlaikus rada arī iespēju šo pieredzi iepazīt un apgūt. Vietā ir apgalvojums, ka ikvienas sabiedrības intelektuālais potenciāls ir tik liels, cik tā spējusi apgūt tās bagātās zināšanas, ko sevī glabā cilvēces kultūras genofonds.

Kultūras funkcijas (4. ) Regulējošā (normatīvā) funkcija 4. Kultūras regulējošā (normatīvā) funkcija ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības gan sabiedriskajā, gan personiskajā saskarsmē. Tā iespaido gan uzvedību, gan rīcību, kā arī nosaka materiālo vai garīgo vērtību izvēli katrā konkrētajā situācijā. Kultūras regulatīvā funkcija balstīta gan likumu, gan visdažādāko noteikumu un rekomendāciju, kā arī morāles un tiesību normās.

Kultūras funkcijas (5. ) Zīmju un simbolu (semiotiskā) funkcija Kultūras sistēmā ļoti svarīga ir tās simboliskā funkcija (semiotika – no gr. semenion – zīme) Zīmes un simbolus visdažādākajās kultūras jomās rada pats cilvēks. Un nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā, nepārvaldot šo zīmju un simbolu nozīmes. Kā piemēru var minēt valodu un rakstību, kam komunikācijas jomā ir nepārvērtējama nozīme. Lai iepazītu mūzikas, tēlotājas mākslas vai literatūras pasauli, tev vispirms jāiepazīst šajās jomās dominējošā zīmju sistēma. Arī dabaszinātnes izmanto vienīgi tām raksturīgu zīmju un simbolu sistēmu. (Vairāk par šo skat. sadaļā “Kultūra kā zīmju un simbolu sistēma”. )

Kultūras funkcijas (6. ) Vērtības apliecinošā funkcija Vitālās vērtības dzīvesveids, dzīvībai svarīgs) Morālās vērtības (labs, ļauns, godīgs, negodīgs) Sociālās vērtības (draugi, ģimene, attiecības) Estētiskās vērtības (māksla, skaistums, oriģinalitāte) Nacionālās vērtības (tauta, dzimtene) Reliģiskās vērtības (Dievs, ticība, baznīca) Varas vērtības (vara, autoritāte, statuss) Ekonomiskās vērtības (nauda, īpašums) Katras sabiedrības, tautas dzīves kārtību nosaka tās vērtību sistēma. Vērtību sistēma izriet no pamatpriekšstatiem par pasauli un cilvēka vietu tajā. Tie ir mīti, vēsturiskā apziņa un tradīcijas. Vēsture neskaitāmas reizes ir apliecinājusi kādu senu patiesību: sabiedrība, kas ignorē ilgstošā pieredzē pārbaudītās uzvedības un vērtību normas, ātri tuvojas savam sabrukumam. (Vairāk par šo skat. sadaļā “Kultūra un vērtību sistēma”. )

1. 1. Kultūras jēdziena izpratne Prezentācijai izmantotie avoti: Mūrnieks, A. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē I. daļa. Eiropas kultūras saknes. Rīga: Ra. Ka, 1998 Zitāne L. Kultūras vēsture, 1. daļa – R. , 1997 http: //lv. wikipedia. org/wiki http: //valoda. ailab. lv/kultura/vesture/ http: //www. countries. ru/library. htm http: //www. ido. rudn. ru/ffec/cult-index. html http: //semiotikis. wordpress. com/kas-ir-semiotika/ http: //tautiskums. blogs. lv/2006/04/20/mediji-velmes-vajadzibas/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L. Zitāne